LPIAA

Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija

LatvianRussian (CIS)
Ko īsti paredz jaunie patērētāju kreditēšanas pakalpojumu ierobežojumi? PDF Drukāt E-pasts
Autors Andrejs Vanags   
Trešdiena, 31 jūlijs 2019 10:00
Cilvēka figūra ar STOP zīmi rokā

Kā jau ziņojām iepriekš, 2019.gada 1.jūlijā stājās spēkā pedējie no 2018.gada rudenī pieņemtajiem ierobežojumiem attiecībā uz patērētāju kreditēšanas pakalpojumiem. Šie ierobežojumi jau izraisījuši plašu rezonansi sabiedrībā, tādēļ katram patērētājam būtu noderīgi uzzināt, kas tieši un kādā veidā tiek ierobežots.

Šajā rakstā mēģināsim īsi un kodolīgi paskaidrot pieņemto Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumu būtību.

Maksātspējas vērtēšana

Vispirms, jāatzīmē, ka tie no 2018.gada rudenī pieņemtajiem ierobežojumiem, kas skar kredītdevēja pienākumu izvērtēt patērētāju maksātspēju pirms kredīta izsniegšanas vai kredīta summas būtiskās palielināšanas ir spēkā jau kopš 2019.gada 1.janvāra.

Šie ierobežojumi paredz, ka kredītdevēji var balstīties uz informāciju, kas saņemta tikai no patērētāja, ja tā ir pietiekama un dokumentāri pamatota. Pretējā gadījumā kredītdevējiem būs jāiegūst papildu informācija no citiem avotiem, proti, kredītdevējiem ir pienākums ar kredītinformācijas biroju starpniecību savstarpēji apmainīties ar ziņām par patērētāju vai galvinieku, to saistībām un saistību izpildes gaitu apjomā, kas ir pietiekams izvērtējuma veikšanai.

Nolūkā nodrošināt, lai kredītdevējam būtu pieejama informācija, kas iekļauta visu kredītinformācijas biroju datubāzēs, kredītinformācijas birojs, ar kuru kredīta devējs noslēdzis līgumu, pēc kredīta devēja pieprasījuma viņa uzdevumā saņems no pārējiem kredītinformācijas birojiem to datubāzēs esošās ziņas par patērētāju vai galvinieku, to saistībām un saistību izpildes gaitu.

Papildu prasības ir noteiktas arī kredītiem, kuru summa ir vienāda ar 100 euro vai lielāka. Šajos gadījumos kredītdevējam būs jāsaņem Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras vai Valsts ieņēmumu dienesta izziņa par patērētāja ienākumiem, jādokumentē veiktie pasākumi, izvērtējot patērētāja spēju atmaksāt kredītu un jānodrošina visu ar kredīta izsniegšanu saistīto dokumentu glabāšana vienu gadu pēc patērētāja kreditēšanas līgumā noteikto saistību izpildes.

Kredīta kopējo izmaksu ierobežojums

Kredīta kopējo izmaksu ierobežojums pastāv jau kopš 2016.gada, kad tika ieviesta tā saucamā ierobežojumu "trepe" t.i.:

  • no 1. līdz 7. kredīta izmantošanas dienai - ne vairāk kā 0,55 procentus dienā no kredīta summas,
  • no 8. līdz 14. kredīta izmantošanas dienai - ne vairāk kā 0,25 procentus dienā no kredīta summas,
  • sākot ar 15. kredīta izmantošanas dienu - ne vairāk kā 0,2 procentus dienā;
  • līgumos, saskaņā ar kuriem kredīts atmaksājams pēc pieprasījuma vai kuros kredīta izmantošanas termiņš pārsniedz 30 dienas - ne vairāk kā 0,25 procentus dienā no kredīta summas.
    • Savukārt, no 2019.gada 1.jūlija "trepes" vietā, visiem patērētāju kreditēšanas līgumiem tiek noteikts viens krietni stingrāks kredīta kopējo izmaksu ierobežojums - ne vairāk kā 0,07 procentus dienā no kredīta summas. Jāņem vērā, ka šis ierobežojums neattiecas uz lombardu kredītiem, kas ir nodrošināti ar ķīlu, jo tajos patērētāja atbildība ir ierobežota tikai ar ieķīlāto lietu.

      Vēlamies atgādināt, ka t.s. "ātriem kredītiem" (līgumiem, kas ir noslēgti uz laiku līdz 30 dienām un paredz kredīta atmaksu vienā maksājumā) jau kopš 2019.gada 1.janvāra ir noteikti arī citi ierobežojumi:

      • to aizdevuma summa nedrīkst pārsniegt 50 procentus no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēra (neattiecas uz augstāk norādītiem lombardu kredītiem);
      • to atmaksas termiņu ir aizliegts pagarināt vairāk nekā divas reizes, izņemot gadījumus, kad tiek piedāvāts tāds maksājumu grafiks, saskaņā ar kuru kredīta pamatsumma jāatmaksā pa daļām.
        • Reklāmas ierobežojumi

          PTAL ar 2019.gada 1.jūliju ievieš vispārēju kreditēšanas pakalpojumu reklāmas aizliegumu, paredzot vien atsevišķus gadījumus, kad tā ir atļauta. Piemēram, reklāma ir atļauta kredīta devēja vai kredīta starpnieka telpās, mājaslapā internetā vai tiešsaistes sistēmā, kuru pēc autentifikācijas veikšanas kredīta devējs izmanto pakalpojumu saņemšanai vai arī mobilajā lietotnē, kuru pēc autentifikācijas veikšanas patērētājs izmanto kredīta devēja pakalpojumu saņemšanai. Tāpat reklāmēšana ir atļauta, ja to veic personiski uzrunājot iespējamo klientu klātienē vai telefoniski, ja patērētājs tam piekrīt vai pasta vai elektroniskos sūtījumos patērētājam, ja patērētājs nepārprotami iepriekš piekritis tos saņemt.

          Savukārt, tirgotājs, kas nav kredīta devējs vai kredīta starpnieks drīkst sniegt informāciju par iespēju apmaksu finansēt ar kreditēšanas līguma starpniecību ar kreditēšanu nesaistītas preces vai pakalpojuma reklāmā. Piemēram, ir atļauts informēt patērētāju par iespēju iegādāties preci līzingā.

          Aizliegums reklamēt kreditēšanas pakalpojumus neattiecas uz kreditēšanas pakalpojumu sniedzēja zīmolvārda reklāmu. Tomēr jāatceras, ka arī zīmolvārda, t.sk. sponsorēšanas, reklāma ir aizliegta sabiedriskā pasūtījuma ietvaros radio vai televīzijā īstenotos projektos.

          Detalizētāka informācija par reklamēšanas aizliegumu atrodama šeit.

          Ceram, ka raksts palīdzēs lasītājiem labāk saprast jaunā regulējuma būtību!

          Rakstā izmantotā attēla autors ir Peggy un Marco Lachmann-Anke no Pixabay.

Pēdējās izmaiņas: Svētdiena, 11 augusts 2019 18:21
 
 
Joomla 1.5 Templates by Joomlashack