LPIAA

Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija

LatvianRussian (CIS)
Kā patērētāju strīdu risinātāji strādāja pēdējos gados? PDF Drukāt E-pasts
Autors Andrejs Vanags   
Piektdiena, 29 marts 2019 11:42
Grafiki

Latvijā 2015.gadā būtiski mainījās patērētāju individuālo strīdu izskatīšanas kārtība. Reformas gaitā vecā uz ekspertu atzinumiem balstīta sistēma tika aizvietota ar modernāku un kopumā labāku sistēmu. Rezultātā Latvijā arī tika izveidots jauns patērētāju ārpustiesas strīdu risinātājs - Patērētāju strīdu risināšanas komisija, bet vairāki līdz tam pastāvējušie strīdu risinātāji ieviesa izmaiņas savā darbībā.

Šobrīd, kad kopš jaunās kārtības stāšanās spēkā pagāja teju trīs gadi, ir īstais laiks ieskatīties patērētāju strīdu risinātāju publicētajos darbības pārskatos un izdarīt pirmos secinājumus par jaunās sistēmas darbību.

Jānorāda uzreiz, ka šajā rakstā runa būs tikai par tiem strīdu risinātājiem, kuru darbību skāra 2015.gada reforma. Piemēram, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas darbu reforma nav skārusi, tādēļ šai iestādei mēs veltīsim uzmanību citā rakstā.

Patērētāju ārpustiesas strīdu risinātāju darbības rezultāti 2016.-2018.gadā ir apkopoti grafikā zemāk.

Patērētāju strīdu risinātāju darbības rezultāti (grafiks)

Piezīmes pie grafika:

  1. Grafikā ir apkopoti dati par izskatītajām, nevis saņemtajām sūdzībām. Tas nozīmē, ka, piemēram, lietas, kuras kādu iemeslu dēļ strīdu risinātājs ir atteicies izskatīt (lietu izskata cits strīdu risinātājs, strīda summa pārsniedz strīdu risinātāja noteikto limitu u.c.) vai lietas, kuras tika atrisinātas pirms lietas izskatīšanas (piemēram, Patērētāju tiesību aizsardzības centram izdevies panākt strīda risinājumu pirms lietas nodošanas PSRK) mēs šajā rakstā neapskatam.
  2. Salīdzinoši neliels PSRK izskatīto lietu skaits 2016.gadā ir tādēļ, ka PSRK uzsāka darbu attiecīgā gada otrajā pusē.
  3. LAFPA ombuds uzsācis darbu 2017.gadā, savukārt darbības pārskats par 2018.gadu uz raksta publikācijas brīdi nebija pieejams. Šo iemeslu dēļ grafiks satur tikai datus par 2017.gadu. Turklāt, attiecībā uz vienīgo 2017.gadā izskatīto lietu ombuda atskaitē nav skaidri norādīta informācija par lietas izskatīšanas rezultātu (prasījums apmierināts vai noraidīts).
  4. LAA ombuda pārskatos, kā galvenais lietu izbeigšanas iemesls norādīts izlīgums starp sūdzības iesniedzēju un apdrošinātāju. Tomēr detalizētāka informāciju par to vai izlīguma rezultātā patērētāju prasījumi tika izpildīti pilnīgi vai daļēji netiek sniegta.

Tātad, kā redzams, PSRK izskatīto lietu skaits strauji pieaug (75 lietas 2017.gadā, 115 lietas 2018.gadā). Turklāt, tas ir ievērojami lielāks par visu pārējo strīdu risinātāju izskatīto lietu skaitu kopā. Visticamāk, tas ir skaidrojams ar to, ka daudzu gadu garumā patērētāji ir pieraduši vērsties pēc palīdzības Patērētāju tiesību aizsardzības centrā, kurš vēlāk arī nodod patērētāju individuālās lietas izskatīšanai PSRK.

Pozitīva dinamika izskatāmo lietu skaita ziņā ir arī LAA ombudam (15 lietas 2016.gadā, 21 lieta 2017.gadā un 22 lietas 2018.gadā). Tomēr šīs pieaugums ir ievērojami lēnāks, nekā PSRK. Citu strīdu risinātāju izskatīto lietu skaits ir vēl mazāks un nesasniedz pat 10 lietas gadā.

Attiecībā uz patērētāju izredzēm vinnēt lietu izceļas PSRK, kurā patērētājiem labvēlīgs lēmums tiek pieņemts 70-80% gadījumu. Citiem strīdu risinātāju klientiem labvēlīgu lēmumu procents ir vai nu krietni zemāks (LAA ombuds) vai nu tādu lēmumu gandrīz nav.

Citiem vārdiem sākot, patērētāju ārpustiesas strīdu risinātāji, izņemot jaunizveidoto PSRK, acīmredzami nedarbojas ar pilnu jaudu un ir nepieciešams saprast iemeslus, kuru dēļ tas tā ir.

Turpmākajos rakstos turpināsim apskatīt dažādus jautājumus saistībā ar patērētāju ārpustiesas strīdu risinātāju darbu, bet pagaidām varam ieteikt lasītājiem iepazīties arī ar citiem mūsu mājaslapā atrodamiem materiāliem par šo tēmu, piemēram, ar informāciju par Patērētāju strīdu risināšanas komisiju.

Veiksmīgus pirkumus!

Pēdējās izmaiņas: Otrdiena, 02 aprīlis 2019 10:21
 
 
Joomla 1.5 Templates by Joomlashack