LPIAA

Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija

LatvianRussian (CIS)
OIK reforma un mājsaimniecību patērētāji PDF Drukāt E-pasts
Autors Baiba Miltoviča   
Ceturtdiena, 22 februāris 2018 09:01

2018. gada februārī mājsaimniecību patērētāji saņem kārtējos rēķinus par elektroenerģiju un konstatē izmaiņas!

LPIAA saņem patērētāju sūdzības, kuriem elektrības rēķini ar mazu elektrības patēriņu, vai tādi, kuri elektrību nav patērējuši vispār ir auguši. Tos sadārdzinājis jaunais obligātā iepirkuma komponentes finansēšanas modelis. Izmaiņas saistās ar 2018.gada 1.janvārī ieviesto jauno kārtību, kas paredz diferencēt elektrības rēķinos iekļauto atbalstu tā dēvētās „zaļās enerģijas ražotājiem” jeb obligātā iepirkuma komponenti (turpmāk OIK).

OIK maksājuma apmēru veido divas daļas, t.i. fiksētā jeb jaudas daļa, kura ir atkarīga no ampēros mērāmā elektrības pieslēguma sprieguma. Savukārt mainīgā daļa veidojas proporcionāli patērētajai elektroenerģijai. Rēķinos tiek izdalīta „OIK atjaunojamie”; „OIK koģenerācija”; „jaudas obligātā iepirkuma komponente par pieslēgumu”.

Jaunās kārtības rezultātā, kāda patērētāja raksta: „ja līdz 2018.gada 1. janvārim par OIK maksāju 0,48 eiro, tad š.g. janvārī 3,32 eiro t.i. gandrīz septiņas reizes vairāk, kaut gan elektrības patēriņš bija ļoti niecīgs”. Tie, kuri taupa elektrību un patērē to mazāk samaksā vairāk nekā tiek, kuru elektrības patēriņš ir lielāks!

LR Ekonomikas ministrija skaidro, ka „elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem un augstas efektivitātes koģenerācijā, Latvijā kā atbalsta instruments tiek izmantots elektroenerģijas obligātais iepirkums un jaudas maksa par elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu. Papildu izmaksas, kas rodas atbalsta sniegšanas rezultātā, sedz visi Latvijas elektroenerģijas lietotāji, maksājot OIK, kas papildus elektroenerģijas tirgus cenai, sadales/pārvades tarifam un pievienotās vērtības nodoklim tiek iekļauta elektroenerģijas gala cenā”.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera masu saziņas līdzekļos un savā mājas lapā izteikuši neapmierinātību ar jauno kārtību un aicināja (skatīt šeit: https://www.chamber.lv/lv/content/jaunumi/1805) nepieļaut jaunas OIK reformas, tieši pretēji, pakāpeniski no šīs maksas atteikties. LTRK aicina LR Ekonomikas ministriju nekavējoties izvērtēt arī valstij piederošās AS “Sadales tīkls” izmaksas un investīciju plānus, kas bieži vien ir nesaprotami ne tikai uzņēmējiem, bet arī iedzīvotājiem, tādēļ aicinām uzraudzības iestādes rūpīgi sekot līdzi tēriņu sadaļai. Arī šis ir veids, kā samazināt gala cenu elektroenerģijai.

Atgādināsim, ka Latvijā ir septītais augstākais OIK maksājums starp Eiropas Savienības dalībvalstīm (ES Eurostat dati, 2016). Vairāk par OIK maksā Beļģijā, Dānijā, Apvienotajā Karalistē, Austrijā, Itālijā un Vācijā.

 
PIAA statistika par saņemtajām sūdzībām PDF Drukāt E-pasts
Autors Andrejs Vanags   
Trešdiena, 31 janvāris 2018 13:45
Statistika attēls

Gada sākums tradicionāli ir laiks, kad tiek veikti apkopojumi par iepriekšējā gadā paveikto - tiek sagatavoti statistikas pārskati, tiek analizēti darbības rezultāti, tiek izdarti secinājumi. Patērētāju aizsardzības jomā ar īpašu interesi parasti sagaidam darbības pārskatus no Patērētāju tiesību aizsardzības centra, bet pēdējos gados - arī no dažādiem patērētāju strīdu ārpustiesas risinātājiem (termiņš - 1.marts).

Savukārt, šajā rakstā vēlējāmies īsumā apskatīt Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācijā (PIAA) saņemto sūdzību un jautājumu statistiku par 2017.gadu.

Pēdējās izmaiņas: Pirmdiena, 05 februāris 2018 14:16
Lasīt tālāk...
 
Viena zīmola produktu kvalitāte Eiropas Savienībā PDF Drukāt E-pasts
Autors Baiba Miltoviča   
Otrdiena, 30 janvāris 2018 14:18

2017. gada nogalē ikgadējā uzrunā Eiropas Parlamentam (turpmāk EP) Eiropas Komisijas (turpmāk EK) prezidents Žans Klods Junkers norādīja, ka "austrumeiropieši vairs nedrīkst būt otrās šķiras patērētāji un viena zīmola produktiem visās dalībvalstīs jābūt vienādai kvalitātei". LR Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs uzdeva Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD) izanalizēt vairāku Latvijā tirgotu ārvalstīs ražoto pārtikas produktu sastāvu un noteikt, vai šie produkti ir identiski analoģiskiem (viena zīmola identiskā iepakojumā) citās ES valstīs tirgotajiem produktiem, vai arī tie atšķiras.

Veicot pārtikas preču salīdzinošās pārbaudes, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) pārbaudīja 38 pārtikas produktu marķējumus un trīs dzīvnieku barības paraugus. Š.g. 12.janvārī, ES Majā notikušajā diskusijā par pārtikas kvalitātes atšķirībām Eiropas Savienības valstīs Pārtikas uzraudzības departamenta direktors Ernests Zavadskis informēja, ka atšķirības, ir nebūtiskas, tās tika konstatētas 18 produktiem, kas nopērkami Vācijā, Beļģijā un Latvijā. Atsevišķu produktu ražošanā bija izmantotas atšķirīgas izejvielas – dārgākas un lētākas, tomēr, laboratoriski testējot šos produktus, nozīmīgas atšķirības produktu uzturvērtībā vai taukskābju saturā netika konstatētas. Tāpat laboratoriski netika konstatēts, ka produktu sastāvs atšķirtos no to marķējuma. "Tāpēc nevaram apgalvot, ka patērētāji tiek diskriminēti," teica PVD Pārtikas uzraudzības departamenta direktors.

EK nesen pieņēmusi vadlīnijas, kuru mērķis ir palīdzēt valstīm labāk izmantot spēkā esošos ES pārtikas un patērētāju tiesību aizsardzības jomas tiesību aktus nolūkā konstatēt un novērst nepamatotus divējādus standartus. EK vadlīnijās preču duālās kvalitātes jēdziens definēts sekojoši: "ja viena zīmola preci pārdod dažādās vietās ar dažādu kvalitāti vai ar dažādu sastāvu". Paredzams, ka 2018. gadā EK izstrādās kopīgu metodoloģiju, lai būtu iespējams konstatēt, kādas produktu grupas jāpēta, pēc kādiem kritērijiem laboratoriski jātestē un kā jārīkojas, ja konstatē neatbilstības ES dalībvalstīs.

Ar pilnu PVD pārbaudīto produktu sarakstu un konstatētajām atšķirībām produktu marķējumā un sastāvā var iepazīties šeit: http://www.zm.gov.lv/public/ck/files/PVD/Partikas_uzraudziba/Dubultie_standarti_tabula.pdf

Papildus informācija: LR Zemkopības ministrijas Pārtikas un veterināra dienesta mājas lapā: www.pvd.gov.lv

Pēdējās izmaiņas: Ceturtdiena, 08 februāris 2018 08:40
 
Dabasgāzes tirgotāju reģistrs PDF Drukāt E-pasts
Autors Baiba Miltoviča   
Piektdiena, 22 decembris 2017 12:18

2018.gads ir laiks, kad patērētājiem jāsāk pētīt dabasgāzes tirgotāju piedāvājumus mājsaimniecībām!

Atgādinām, ka pienākums piegādāt dabasgāzi saistītajiem lietotājiem (mājsaimniecības lietotājiem) par regulētiem tarifiem ir noteikts publiskajam tirgotājam, kura darbības kārtību nosaka Ministru kabinets.

Līdz 2019.gada 1.janvārim publiskā tirgotāja pienākumus pilda AS "Latvijas Gāze". Pēc 2019.gada 1.janvāra pienākums sniegt dabasgāzes tirdzniecības pakalpojumus saistītajiem lietotājiem Latvijas teritorijā ir dabasgāzes tirgotājam, kurš nodrošina dabasgāzes tirdzniecības pakalpojumu lielākajam mājsaimniecības lietotāju skaitam. Līdz ar to mājsaimniecībām jau 2018.gada nogalē būs jāizvēlas dabasgāzes tirdzniecības pakalpojuma sniedzējs.

Latvijas Republikas teritorijā ar dabasgāzes tirdzniecību var nodarboties dabasgāzes tirgotāju reģistrā reģistrēti komersanti. Reģistru uztur un informāciju atjauno Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (turpmāk SPRK).

SPRK pienākumos dabasgāzes nozarē ietilpst ne tikai dabasgāzes tirgotāju reģistra uzturēšana, bet arī:

1. aizstāvēt lietotāju intereses;
2. veicina sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju attīstību;
3. noteikt tarifu aprēķināšanas metodikas;
4. noteikt sistēmas pakalpojumu tarifus;
5. licencēt sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu;
6. reģistrēt sabiedrisko pakalpojumu sniedzējus;
7. pilda citas funkcijas, kas noteiktas nozares speciālajos likumos.

Informācija par reģistrētajiem dabasgāzes tirgotājiem tiek regulāri atjaunota un ir pieejama SPRK elektroniskajā mājas lapā. Reģistrēto dabasgāzes tirgotāju skaits uz 21.12.2017. ir 36 tirgotāji. Kontaktinformācija ir pieejama šeit: https://www.sprk.gov.lv/uploads/doc/Dabasgzestirgotjukontakti.pdf

Līdz ar konkurences parādīšanos, tirgotāji varēs piedāvāt mājsaimniecībām dabasgāzes piedāvājumus, tomēr līdz šim tirgotāju interese par mājsaimniecībām bijusi ļoti neliela (kā liecina LR Ekonomikas ministrijas informācija no 36 komersantiem, interesi par mājsaimniecībām ir izrādījuši tikai seši tirgotāji). LPIAA aicina iedzīvotājus sekot līdzi tirgotāju piedāvājumiem un rūpīgi iepazīties ar līguma nosacījumiem pirms līguma parakstīšanas!

Papildus informācijai pieejamas SPRK un LR Ekonomikas ministrijas prezentācijas šeit un šeit.

Pēdējās izmaiņas: Otrdiena, 02 janvāris 2018 15:26
 
Trīs mīti par aviopasažieru kompensāciju piedzinējiem PDF Drukāt E-pasts
Autors Andrejs Vanags   
Piektdiena, 22 decembris 2017 14:37
Lidostas attēls

Pasažieru aviopārvadājumi jau sen ir kļuvuši par daudzu Latvijas iedzīvotāju ikdienu. Mūsdienu pasāulē, kurā robežu kļūst arvien mazāk, tie sniedz neatsveramas ērtības tiem, kas vēlās ātri un efektīvi pārvietoties lielos attālumos. Diemžēl, izmantojot aviopārvadājuma pakalpojumu pasažieri ļoti lielā mērā ir atkarīgi no tā cik godprātīgi un efektīvi pārvadātājs (aviokompānija) pilda savus pienākumus.

Īpaši lielas neērtības un sarežģījumus pasažieriem sagādā iekāpšanas atteikums, lidojumu atcelšana vai ilga kavēšanās. Šī iemesla dēļ Eiropas Parlaments un Padome 2004.gadā pieņēma regulu Nr.261/2004, kura nosaka pasažieru tiesību minimumu šajos gadījumos. Viena no šim tiesībām ir arī tiesības uz kompensāciju.

Ņemot vērā to, ka tiesības uz kompensāciju atbilstoši regulai ir salīdzinoši viegli pierādīt, pēdējos gados daudzi komersanti īpaši internetā piedāvā iespēju par atlīdzību piedzīt no aviokompānijām kompensācijas pasažieru labā, piemēram, Compensair, Refund.me, Airhelp u.c.

Sakarā ar to, ka minētas kompānijas savus pakalpojumus sniedz par pietiekoši lielu samaksu (parasti - 25% no kompensācijas summas), šajā rakstā, vēlamies kliedēt dažus mītus, kurus esam novērojuši patērētāju vidū saistībā ar pasažieru kompensāciju piedzinēju darbu.

Pēdējās izmaiņas: Ceturtdiena, 28 decembris 2017 12:14
Lasīt tālāk...
 
<< Sākums < Iepriekšējā 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 Nākamā > Beigas >>

5 lapa no 27
 
Joomla 1.5 Templates by Joomlashack