LPIAA

Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija

LatvianRussian (CIS)
Sabiedriskās organizācijas un eksperti aicina rīkoties pret novērošanā balstītu reklāmu PDF Drukāt E-pasts
Autors Andrejs Vanags   
Trešdiena, 23 jūnijs 2021 05:58
Cilvēka ar datoru, kuram seko acu āboli attēls
Avots: Norwegian Consumer Council.

Vairāk nekā 50 Eiropas un ASV organizācijas, kā arī virkne ekspertu, ieskaitot Norvēģijas Patērētāju Padomi (Norwegian Consumer Council jeb NCC), Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociāciju, Eiropas Patērētāju organizāciju (BEUC) un Amerikas Patērētāju Federāciju (Consumer Federation of America), pamatojoties uz NCC publicēto ziņojumu aicina valstu institūcijas abos Atlantijas okeāna krastos apsvērt lietotāju novērošanā balstītās reklāmas (angl. surveillance-based advertising) aizliegšanu sakarā ar to, ka šī prakse apdraud pilsoņu pamattiesības.

Katru dienu patērētāji tiek pakļauti plašai komerciālai novērošanai tiešsaistē. Tas noved pie manipulēšanas, krāpšanas, diskriminācijas un privātuma pārkāpumiem. Informācija par to, kas mums patīk, mūsu pirkumiem, garīgo un fizisko veselību, seksuālo orientāciju, atrašanās vietu un politiskiem uzskatiem tiek vākta,  apkopota  un izmantota mērķa reklāmas (targeted advertising) aizsegā.

Jaunajā NCC ziņojumā uzskatāmi parādīta šīs komerciālās novērošanas kaitīga ietekme uz patērētājiem un sabiedrību kopumā:

  1. Manipulēšana.

    Uzņēmumi ar vispusīgām un detalizētām zināšanām par mums var pielāgot savu komunikāciju, ne tikai mēģinot efektīvāk pārdot preces un pakalpojumus, bet arī lai ietekmētu sabiedrības viedokli, tajā skaitā, vēlēšanu rezultātus.

  2. Drošības riski.

    Kad tūkstošiem uzņēmumu vāc un apstrādā milzīgus personas datu apjomus, ievērojami pieaug identitātes zādzības, krāpšanas un šantāžas riski. Arī NATO šādu datu vākšanu atzina par drošības risku.

  3. Maldināšana.

    Kontroles par reklāmas izvietošanas vietu un kontekstu trūkums var veicināt patērētāju maldināšanu, kā arī nepatiesa vai kaitīga satura izplatīšanu. Tas arī rada ievērojamus izaicinājumus izdevējiem un reklāmdevējiem saistībā ar ienākumu gūšanu, riskiem reputācijai un piegādes ķēžu nepārredzamību.

  4. Privātuma pārkāpšana.

    Praktiski nekontrolēti personas datu vākšanu un izmantošanu veic gan lieli uzņēmumi, gan uzņēmumi, kuri vairumam patērētāju nemaz nav zināmi. Patērētājiem faktiski nav nekādu iespēju uzzināt kādi dati tiek vākti, kam šī informācija tiek nodota un kā tā var tikt izmantota.

  5. Diskriminācija.

    Novērošanā balstītu sistēmu nepārredzamība un automatizēta lēmumu pieņemšana palielina diskriminācijas risku, piemēram, izslēdzot patērētājus no potenciāla preču un pakalpojumu saņēmēju loka, pamatojoties uz ienākumu līmeni, dzimumu, tautību, atrašanas vietu, seksuālo orientāciju vai liekot patērētājiem maksāt par precēm un pakalpojumiem vairāk.

  6. Konkurences kropļošana.

    Novērošanā balstīta reklāma rada priekšrocības uzņēmumiem, kuri vāc un apstrādā informāciju no dažādiem pakalpojumu sniedzējiem un platformām. Tas samazina mazākiem uzņēmumiem iespējas konkurēt un negatīvi ietekmē uzņēmumus, kuri ievēro cilvēka pamattiesības.

Kā norāda ziņojuma autora NCC pārstāvis Finn Myrstad:

“Ir ļoti grūti attaisnot šīs sistēmas negatīvas sekas. Aizliegums sniegs ieguldījumu tirgus atveseļošanai un palīdzēs aizsargāt gan patērētājus, gan sabiedrību.”

Šobrīd gan politikas veidotāji, gan sabiedriskās organizācijas abos Atlantijas okeāna krastos arvien uzstājīgāk iebilst pret šādu praksi. Piemēram, Eiropas Parlaments un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs jau izteica aicinājumu izskaust un aizliegt novērošanā balstītu reklāmu. ASV patērētāju organizāciju un pilsoņu tiesību aizsardzības organizācijas aicināja ieviest līdzīgu aizliegumu. 

Topošais Digitālo pakalpojumu akts var nodrošināt tam tiesisku pamatu Eiropā. Arī ASV likumdevējiem vajadzētu pieņemt visaptverošu privātuma aizsardzības regulējumu, kurš pasargātu patērētājus.

Ziņojumā NCC norāda uz alternatīviem digitālās reklāmas modeļiem, kuriem nav nepieciešama patērētāju izsekošana un, kura nodrošina reklāmas devējiem un izdevējiem vairāk kontroles par to, kur un kāda reklāma tiek parādīta. Piemēram, reklāma, kuru rāda atkarībā no izvietošanas konteksta vai patērētāju brīvprātīgi sniegtas informācijas par to, kādu reklāmu viņi vēlas redzēt.

Pēdējās izmaiņas: Trešdiena, 23 jūnijs 2021 08:01
 
SIA "BULTA-TURS", kura pērn tirgoja ceļojumus bez licences, iekļauta "melnajā" sarakstā PDF Drukāt E-pasts
Autors Andrejs Vanags   
Ceturtdiena, 03 jūnijs 2021 11:08

banner melnais saraksts

Biedrība "Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija" (PIAA) informē, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) izveidotajā "melnajā sarakstā" iekļauta SIA "BULTA-TURS" (reģ. Nr. 40003144578) par to, ka uzņēmums nav izpildījis trīs Patērētāju strīdu risināšanas komisijas lēmumus par naudas atmaksu saistībā ar nenotikušajiem ceļojumiem.

SIA "BULTA-TURS" tika izslēgta no tūrisma pakalpojumu sniedzēju datubāzes, kad 2020.gada 28.janvārī PTAC anulēja tai licenci. Savukārt, 2020.gada 14.oktobrī PTAC sodīja komersantu par negodīgu komercpraksi un aizliedza SIA "BULTA-TURS" bez licences jebkādā veidā (tai skaitā interneta vietnēs www.bultatur.lv un atg.bultatur.lv un interneta vietnes www.facebook.com Marinas Belogolovinas profilā www.facebook.com/profile.php?id=100005659577373) piedāvāt pārdošanai vai pārdot kompleksos tūrisma pakalpojumus, kas nav nodrošināti saistību neizpildes vai nepienācīgas izpildes gadījumā tūrisma operatora likviditātes problēmu dēļ.

Komisijas izskatīšanai nonāca trīs lietas, kurās ceļotāji sūdzējās par to, ka SIA "BULTA-TURS" neveica naudas atmaksu par nenotikušajiem ceļojumiem, turklāt, vienā no šiem gadījumiem komersants noslēdza līgumu ar patērētāju jau pēc licences anulēšanas.

Izvērtējot visu trīs lietu materiālus, Komisija atzina, ka SIA "BULTA-TURS" ir pienākums atmaksāt par ceļojumiem samaksāto naudu, jo ceļojumi nenotika līgumos paredzētajos datumos.

Divos gadījumos Komisija konstatēja, ka līguma noslēgšanas laikā SIA "BULTA-TURS" bija tiesīga noslēgt līgumu, līdz ar to pēc tūrisma aģenta un tūrisma operatora pakalpojumu sniegšanai nepieciešamās licences anulēšanas, komersantam bija jāizpilda tā uzņemtās saistības. Tomēr, pirms ceļojuma sākuma komersants nevarēja nodrošināt ceļojumu līgumā paredzētajos datumos un piedāvāja patērētājiem tos mainīt, bet vienošanās par citu ceļojuma datumu nepanāca, jo pārstāja ar patērētājām komunicēt. Tādēļ Komisijas ieskatā, patērētājas bija tiesīgas izbeigt līgumu, nemaksājot līguma izbeigšanas maksu, un saņemt visu iemaksāto naudas summu atmaksu.

Trešajā gadījumā Komisija secināja, ka līgums tika noslēgts jau pēc licences anulēšanas, līdz ar to, SIA "BULTA-TURS" nebija tiesīga slēgt līgumu ar ceļotāju. Tomēr Komisija uzskatīja, ka arī šajos apstākļos pastāv likumisks pamats uzlikt komersantam par pienākumu atmaksāt saņemto naudu par nenotikušo ceļojumu.

Nevienā no trīs lietām SIA "BULTA-TURS" atbildi uz pieprasījumu sniegt skaidrojumu Komisijai nesniedza.

"Melnais saraksts" ir izveidots, lai informētu patērētājus par komersantiem, kuri nepilda Patērētāju strīdu risināšanas komisijas lēmumus un, tādējādi, palīdzētu patērētājiem izdarīt izvēli par preces iegādi vai pakalpojuma izmantošanu.

Ar "melno sarakstu" un komisijas lēmumu izrakstiem var iepazīties šeit. Informācija par Patērētāju strīdu risināšanas komisiju ir šeit.

Pēdējās izmaiņas: Ceturtdiena, 03 jūnijs 2021 11:19
 
Testi atklāj toksiskas vielas plastmasu nesaturošajos vienreizlietojamajos traukos PDF Drukāt E-pasts
Autors Andrejs Vanags   
Pirmdiena, 31 maijs 2021 13:38
Attēls ar bambusa lapu platēm
Avots:thesuccess no morguefile.com

Eiropas Patērētāju organizācija (BEUC) ziņo, ka jauni patērētāju organizāciju veiktie preču testi atklāja bažas raisošas ķīmiskās vielas vienreizlietojamos traukos, kurus izgatavo no populārām alternatīvām plastmasai, piemēram, vienreizlietojamas augu šķiedras (bambusa, cukurniedru) bļodas, papīra salmiņi vai palmu lapu paplātes. Vairāki produkti arī maldināja patērētājus ar nepamatotiem paziņojumiem par vidi. Eiropas Patērētāju organizācija (BEUC) un tās biedrorganizācijas aicina ES nodrošināt, ka alternatīvas vienreizlietojamajai plastmasai ir drošas un nemaldina patērētājus.

Pētījuma rezultātā secināts, ka kopumā vairāk nekā puse produktu (53%) saturēja vienu vai vairākas nevēlamas vielas, kuru līmenis pārsniedza rekomendējamo, ieskaitot dažas vielas, par kurām pastāv aizdomas, ka tās var izraisīt vēzi. Vēl 21% preču saturēja šīs vielas daudzumos, kuri bija tuvu limitiem. Ņemot vērā to, ka ar 2021.gada 3.jūliju daudzi vienreizlietojamie plastmasas izstrādājumi tiks aizliegti tirgošanai ES, ražotāji un patērētāji arvien vairāk pievēršas alternatīvām no bambusa, papīra vai palmu lapām. Tomēr, atšķirībā no plastmasas, šo materiālu drošums ES līmenī nav regulēts.

Pētījuma rezultāti arī rāda, ka plastmasas alternatīvas, kurām tiek piedēvētas "zaļākas" īpašības var maldināt patērētājus: par dažiem produktu paraugiem tiek apgalvots, ka tie sadalās dabā vai ir biosabrūkošas, bet testos noskaidrots, ka daudzi no tiem satur "mūžīgās" ķīmiskās vielas, kuras var pilnībā nesadalīties dabā simtiem gadu, paliekot vidē un sakrājoties augsne, ūdenī un dzīvajos organismos.

Testēšana aptvēra:

  • 57 preces:
    • 23 bļodas un paplātes no dabīgām šķiedrām, galvenokārt bagases;
    • 18 papīra salmiņi;
    • 16 palmu lapu bļodas un paplātes.
  • vairākas ķīmisko vielu un pesticīdu grupas:
    • Per- un polifluorakrīlvielas (PFAS), kuras sauc arī par "mūžīgām" ķīmiskām vielām, jo tās ļoti ilgstoši saglabājas dabā. PFAS tiek plaši izmantotas pārtikas iepakojuma izgatavošanā un lai padarītu citus patēriņa produktus par ūdens-, tauku- un/vai traipuizturīgiem. PFAS saista ar vēzi, smadzeņu darbības traucējumiem un citām nopietnām veselības problēmām;
    • Hloropropanols var rasties papīra iepakojuma ražošanas procesā, tām ir kancerogēnās īpašības;
    • Pesticīdi var atrasties augu izcelsmes produktos vai nu kā atlikumi no pesticīdiem, kurus izmantoja cukurniedru, palmu koku vai citu augu audzēšanas procesā vai arī no dabīgo materiālu pārstrādes. Pakļaušana noteikto pesticīdu iedarbībai ir saistīta, cita starpā, ar vēzi, dzimšanas defektiem un endokrīnām saslimšanām.

Detalizētāk ar pētījuma rezultātiem var iepazīties šeit (angļu valodā).

 
Kas ir PTAC "melnais saraksts" un kā tajā neiekļūt? PDF Drukāt E-pasts
Autors Andrejs Vanags   
Piektdiena, 28 maijs 2021 15:22
Portatīvais dators ar tabulu uz ekrāna un grāmatu melnos vākos blakus
Avots:Pexels no Pixabay.

Pēdējā laikā medijos regulāri parādās ziņas par dažādu komersantu iekļaušanu Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) izveidotajā "melnajā sarakstā". Tajā iekļūst gan mazpazīstami, gan arī labi zināmi komersanti.

Šai sakarā laiku pa laikam novērojam gan komersantu pārsteigumu un neapmierinātību par iekļaušanu "melnajā" sarakstā, gan arī pašu patērētāju neizpratni par to kādēļ viens vai otrs komersants nav tajā nav iekļauts, kā arī par "melnā" saraksta jēgu vai nepieciešamību.

Šajā rakstā skaidrosim atbildes uz dažiem no šiem jautājumiem.

Pēdējās izmaiņas: Piektdiena, 28 maijs 2021 15:51
Lasīt tālāk...
 
Paterētāju asociācija uzvar BigBank tiesā, pieprasa atlīdzināt zaudējumus cietušajiem klientiem PDF Drukāt E-pasts
Autors Andrejs Vanags   
Ceturtdiena, 27 maijs 2021 08:20
Attēls ar maksājumu grafiku, kalkulatoru, monētām iespiestām kaliperā
Avots:Steve Buissinne no Pixabay.

Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija (PIAA) pieprasa AS BigBank Latvijas filiālei nekavējoties veikt pilnu parāda pārrēķinu un atlīdzināt nodarītos zaudējumus tiem klientiem uz kuriem attiecas Patērētāju tiesību aizsardzības centra 2014.gada 16.janvāra lēmums Nr.E03-PTU-F135-2, ar kuru AS BigBank Latvijas filiālei uzlikts par pienākumu izbeigt negodīgu komercpraksi, pārtraucot spēkā esošajos laika periodā no 2008.gada 2.decembra līdz 2011.gada 30.aprīlim noslēgtajos kreditēšanas līgumos izmantot procentu aprēķinā likmi, kura nav norādīta ar patērētājiem noslēgtajos kreditēšanas līgumos.

PIAA nosūtīja bankai attiecīgā satura vēstuli pēc tam, kad Kurzemes apgabaltiesa apmierināja PIAA celto prasību pret AS BigBank Latvijas filiāli par pārrēķina veikšanu un vairāk nekā 6 000 EUR zaudējumu atlīdzināšanu patērētājam, kurš cieta BigBank negodīgās komercprakses rezultātā.

PIAA 2018.gadā vērsās tiesā pret AS BigBank Latvijas filiāli, jo vairāku gadu garumā pēc PTAC lēmuma, kuru banka līdz pat 2016.gadam neveiksmīgi pārsūdzēja vairākās tiesu instancēs, pieņemšanas tā neveica klientiem pilnu parāda pārrēķinu t.i. pārrēķinu no pārkāpuma izdarīšanas (aizdevuma līguma noslēgšanas) dienas. Turklāt banka pati un ar dažādu parādu piedzinēju palīdzību turpināja pieprasīt klientiem pretēji PTAC lēmumam aprēķināto maksājumu veikšanu.

Šai sakarā Kurzemes rajona tiesa spriedumā secināja, ka AS BigBank Latvijas filiāle veica maksājumu pārrēķinu par periodu sākot no PTAC lēmuma pieņemšanas dienas, bet ar to nav ticis panākts konstatētajiem apstākļiem atbilstošs noregulējums pušu līgumiskajām attiecībām par periodu no aizdevuma līguma noslēgšanas līdz PTAC nolēmuma pieņemšanas dienai, proti, jau kopš aizdevuma līguma noslēgšanas prasītājam veicamajiem maksājumiem ir tikusi piemērota procentu likme, kas nav tikusi paredzēta līgumā, un minētais ir radījis prasītājam nelabvēlīgas sekas (pārmaksāto procentu maksājumu veidā), kas nav novērstas, un minētais viennozīmīgi atzīstams par līgumslēdzēju pušu tiesiskās vienlīdzības principa pārkāpumu Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratnē. Kurzemes apgabaltiesā pievienojās šim secinājumam pilnībā.

Tāpat, abas tiesas piekrita PIAA viedoklim, ka aizdevumam kopš tā noslēgšanas brīža ir piemērojama tikai likumisko procentu likme 6% gadā, bet līgumā noteiktā procentu likme, kā netaisnīgs līguma noteikums nav piemērojama.

Kurzemes apgabaltiesas spriedums uz šo brīdi ir stājies spēkā un AS BigBank Latvijas filiāle to izpildīja. Tomēr PIAA ieskatā bankai ir jāveic parāda pārrēķins un zaudējumu atlīdzināšana attiecībā uz visiem patērētājiem pret kuriem tā izdarīja identisku likumpārkāpumu.

Sakarā ar minēto, PIAA padomes priekšsēdētāja Tekla Žabova norādīja:

"BigBank rīcība, turpinot pieprasīt patērētājiem prettiesiski aprēķināto maksājumu veikšanu arī pēc PTAC lēmuma stāšanās spēkā, ir ne tikai likumam neatbilstoša, bet ir ciniska un banku apkaunojoša. Kurzemes apgabaltiesas nodibinātais precedents ir nepārprotams signāls tam, ka BigBank ir nekavējoties jālabo šī netaisnība attiecībā uz visiem skartajiem patērētājiem."

PIAA ir vienīgā Latvijas patērētāju aizsardzības sabiedriskā organizācija, kura ir atzīts Latvijas patērētāju pārstāvis gan Latvijas, gan starptautiskajā līmenī. PIAA pastāvīgi sadarbojas ar PTAC dažādās jomās, tai skaitā, nodrošinot Patērētāju strīdu risināšanas komisijas darbu. PIAA ir arī Eiropas Patērētāju organizācijas (BEUC) biedrs, Eiropas Patērētāju strandartizācijas organizācijas (ANEC) biedrs, kā arī pārstāv Latvijas patērētāju intereses Eiropas Ekonomikas un Sociālo lietu komitejā un Eiropas Komisijas Patērētāju aizsardzības politikas padomdevēju grupā.

Pēdējās izmaiņas: Ceturtdiena, 27 maijs 2021 11:15
 
<< Sākums < Iepriekšējā 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 Nākamā > Beigas >>

1 lapa no 48
 
Joomla 1.5 Templates by Joomlashack