Pagajušonedēļ Euroconsumers, kas ir vairāku lielu Eiropas un Dienvidamerikas patērētāju organizāciju apvienība, publicēja aicinājumu HP Inc. kompensēt zaudējumus patērētājiem Itālijā, Beļģijā, Spānijā, Portugālē un Brazīlijā saistībā ar tās printeru nesaderīgumu ar citu ražotāju kārtridžiem. Tāpat Euroconsumers pieprasīja HP Inc. nekavējoties izbeigt ar to saistītu maldinošu, kaitīgu un konkurenci kropļojošo praksi.
Euroconsumers skaidro, ka, sākot ar vismaz 2016.gada beigām, HP Inc. apgalvoja, ka tās printeri ir saderīgi ar citu ražotāju kārtridžiem, lai gan praksē tā nebija. Pēc aparātprogrammatūras (firmware) atjauninājuma, lietotāji saņēma paziņojumu par kļūdu mēģinot ielikt citu ražotāju kārtridžus HP printeros. Šīs kļūdas paziņojums lika lietotājiem kļūdaini uzskatīt, ka cita ražotāja kārtridžs ir nekvalitatīvs un tādēļ iegādāties dārgākus HP kārtridžus vai pat pilnībā aizvietot pašu printeri. Sakarā ar šiem apstākļiem, 2020.gada 17.novembrī Itālijas konkurences iestāde Autorità Garante della Concorrenza e del Mercato (AGCM) secināja, ka HP ir atbildīga par tās īstenoto negodīgu komercpraksi un uzlika HP Inc. sodu 10 miljonu euro apmērā, kā arī aizliedza turpināt šo praksi.
Tāpat Euroconsumers vērš uzmanību tam, ka ASV HP Inc. nesen vienojās par izlīgumu lietā saistībā ar līdzīgiem prasījumiem, piekrītot kompensēt katram prasītājam 100-150 ASV dolārus par kopēju summu 1,5 miljons ASV dolāru.
Ņemot vērā to, ka Itālijas likums uz kura pamata tika pieņemts augstāk minētais AGCM lēmums izriet no Negodīgās komercprakses direktīvas (2005/29/EC), kura ir saistoša visām ES dalībvalstīm, Euroconsumers uzskata, ka zaudējumu kompensēšanu var pieprasīt arī citās Eiropas valstīs.
Atgādinam, ka 2020.gada novembrī Eiropas Parlaments pieņēma Pārstāvības prasību direktīvu (Representative action directive), kura cita starpā paredz visu ES dalībvalstu pienākumu līdz 2022.gada 25.decembrim ieviest efektīvu procesuālu mehānismu ar kura palīdzību nozīmētas patērētāju organizācijas vai iestādes varēs prasīt zaudējumu atlīdzību daudzu patērētāju labā vienlaicīgi. Direktīva pieņemta, ņemot vērā to, ka daudzas ES dalībvalstis, tai skaitā Latvija, neieviesa 2013.gadā publicēto Eiropas komisijas rekomendāciju ar līdzīgu saturu.
Pēdējās izmaiņas: Ceturtdiena, 13 maijs 2021 08:40
Nu jau vairāk nekā gadu pandēmijas Covid-19 ietekmē pastāv ceļojumiem nelabvēlīgie apstākļi, kuru dēļ publiskajā telpā no daudzām pusēm izskan aicinājumi nedoties ceļojumā bez īpašas vajadzības. Tomēr nedrīkst aizmirst par to, ka daudziem ceļotājiem izvēle doties vai nedoties ceļojumā nav vis tik vienkārša, kā var likties. Piemēram, daudzi ceļotāji un turoperatori pagajušogad panāca vienošanos par iepriekš atcelto ceļojumu pārcelšanu uz šo gadu. Tomēr, saglabājoties ierobežojumiem, kuri tika ieviesti pandēmijas izplatības dēļ daudzās pasaules valstīs, ceļotājiem rada šaubas par ieplānotā ceļojuma lietderīgumu un, likumsakarīgi, arī jautājumu par to vai un kā var no tā atteikties.
Nav noslēpums, ka ja pandēmijas Covid-19 dēļ ceļojumu atceļ tūrisma operators un viņam nav izdevies vienoties ar ceļotāju par ceļojuma pārcelšanu, vaučera izsniegšanu vai citu risinājumu, tad turoperatoram ir pienākums veikt visu ceļotāja samaksāto summu atmaksu. Bet, kā ir ar pašu ceļotāju? Kādas ir viņa iespējas atteikties no ceļojuma?
Pēdējās izmaiņas: Piektdiena, 30 aprīlis 2021 13:20
SIA "vienmer.lv", kura tirgo mājaslapā www.vienmer.lv ir iekļauta "melnajā sarakstā"
Autors Andrejs Vanags
Trešdiena, 28 aprīlis 2021 11:58
Biedrība "Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija" (PIAA) informē, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) izveidotajā "melnajā sarakstā" iekļauta SIA "vienmer.lv" (reģ. Nr. 40103535607) par to, ka uzņēmums nav izpildījis uzlikto pienākumu atmaksāt patērētājam 32,70 EUR, neskatoties uz to, ka Patērētāju strīdu risināšanas komisija ir uzlikusi tai par pienākumu to izdarīt.
SIA "vienmer.lv", kura veic komercdarbību tīmekļa vietnē www.vienmer.lv, kā arī zoopreču veikalā, kas atrodas Rīgā, Senču ielā 2 (faktiskā adrese), savā interneta veikalā pārdeva patērētājai lāpstiņriteni ar asi un filtriem, kā arī blīvi krānu blokam ar piegādi, par ko patērētājs 2020.gada 21.janvārī veica samaksu 32,70 EUR apmērā. Pasūtītās preces patērētājs saņēma 2020.gada 24.janvārī, savukārt 2020.gada 29.janvārī patērētājs e-pastā informēja komersantu par vēlmi izmantot atteikuma tiesības un jautāja sabiedrībai, kur atgriezt preces. Nesaņemot atbildi, patērētājs 2020.gada 30.janvārī nosūtīja preces uz vienīgo komersanta interneta vietnē norādīto adresi, kas ir faktiskā adrese. Tomēr, komersante atteicās saņemt patērētāja atgrieztās preces faktiskajā adresē un 2020.gada 5.februārī atbildēja uz patērētāja e-pastu, norādot, ka preces ir jānosūta uz tā juridisko adresi un pielikumā pievienoja atteikuma tiesību veidlapu, kurā atkal tika norādīta faktiskā adrese t.i. adrese uz kuru patērētājs iepriekš nosūtīja preces. Komersante uzskatīja, ka tai nav jānodrošina patērētājam atteikuma tiesības, jo komersante nesaņēma preces atteikuma tiesību termiņā, kā arī nav jāatmaksā piegādes izdevumi, jo patērētājs varēja saņemt preces komersanta faktiskajā adresē uz vietas bez piegādes maksas.
Izvērtējot lietas materiālus, Komisija secināja, ka komersantes un patērētāja starpā noslēgts distances līgums, patērētājam ir atteikuma tiesībās un patērētājs ievēroja atteikuma tiesību izmantošanas termiņu. Tāpat Komisija konstatēja, ka no VAS “Latvijas Pasts” atzīmes “Atteicās saņemt” CN15 kopijas redzams, ka komersante atteicās saņemt patērētāja sūtījumu, bet komersantes mājaslapā joprojām kā vienīgā komersantes adrese ir norādītā faktiskā adrese, kā arī atteikuma tiesību veidlapā preču atgriešanas adrese ir norādīta faktiskā adrese. Līdz ar to, Komisija secināja, ka patērētājs nosūtīja preces uz vienīgo komersantes norādīto adresi likumā noteiktajā termiņā, bet komersante atteicās to saņemt, tādēļ komersantei nav tiesiska pamata aizturēt naudas summas atmaksu un tai pašai ir jāorganizē preču saņemšana atkārtoti. Komisijas ieskatā, ja komersante preču atgriešanai norāda konkrētu adresi gan mājaslapā, gan atteikuma tiesību veidlapā, tad tai ir pienākums šajā adresē saņemt patērētāja nosūtītas preces.
Attiecībā uz iebildumiem par piegādes izdevumu atmaksas pienākumu, Komisija, pārbaudot komersantes mājaslapā norādīto informāciju, konstatēja, ka patērētājs izvēlējās vienu no piedāvātajiem standarta piegādes veidiem, nevis sadārdzinātu vai expresspiegādi. Līdz ar to komersantei ir jāatmaksā patērētājam piegādes izdevumi saskaņā ar noslēgto distances līgumu. Komisija norāda, ka aizbraukšana pakaļ pasūtītajai precei uz veikalu nav uzskatāma par preces piegādi, kā to norāda komersante.
Minēto iemeslu dēļ, Komisija atzina patērētāja prasījumu par pamatotu.
"Melnais saraksts" ir izveidots, lai informētu patērētājus par komersantiem, kuri nepilda Patērētāju strīdu risināšanas komisijas lēmumus un, tādējādi, palīdzētu patērētājiem izdarīt izvēli par preces iegādi vai pakalpojuma izmantošanu.
Ar "melno sarakstu" un komisijas lēmumu izrakstiem var iepazīties šeit. Informācija par Patērētāju strīdu risināšanas komisiju ir šeit.
Pēdējās izmaiņas: Trešdiena, 28 aprīlis 2021 12:03
Jau rīt, 20. aprīlī konference “Enerģētiskā nabadzība Eiropas sociālo tiesību pīlāra un Eiropas zaļā kursa krustpunktā”
Autors Administrator
Pirmdiena, 19 aprīlis 2021 08:48
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) ir rosinājusi koordinētus Eiropas pasākumus, lai novērstu enerģētisko nabadzību, veicinātu solidaritāti šajā jomā un sniegtu lielāku aizsardzību visneaizsargātākajiem, pamatojoties uz vispārējām tiesībām uz piekļuvi enerģijai.
Transporta, enerģētikas, infrastruktūras un informācijas sabiedrības specializētās nodaļas (TEN) izstrādātajos atzinumos ir aicināts izveidot ES Enerģētiskās nabadzības observatoriju un iesaistīt visas ieinteresētās personas rādītāju noteikšanā, labās prakses apzināšanā un ieteikumu izstrādē.
TEN specializētā nodaļa ir sagatavojusi informatīvu ziņojumu, kurā izvērtēta Eiropas enerģētikas savienība, galveno uzmanību pievēršot enerģētikas pārkārtošanas sociālajai un sabiedriskajai dimensijai, tostarp enerģētiskajai nabadzībai.
“Arī Latvijai līdzīgi kā citām Eiropas Savienības dalībvalstīm ir savi veicamie mājas darbi un to īstenošanā ir jācenšas neatstāt nevienu novārtā. Tā kā ēku renovācija ir noteikta par vienu no Atveseļošanas un noturības mehānisma pamatjomām, tad “Renovācijas vilnim” ir jābūt daļai no ilgtermiņa ieguldījumiem sabiedrības interesēs, ilgtspējīgā attīstībā, zaļajā pārejā un Eiropas sociālo tiesību pīlāra pilnīgā īstenošanā.” atzina TEN specializētās nodaļas prezidente Baiba Miltoviča.
TEN specializētā nodaļa organizē konferenci, lai diskusijās iekļautu ES un valstu iestādes, reģionālās un vietējās pašvaldības, kā arī organizēto pilsonisko sabiedrību apvienot spēkus un apzināt veicamos praktiskos pasākumus.
Konference:
Enerģētiskā nabadzība Eiropas sociālo tiesību pīlāra un Eiropas zaļā kursa krustpunktā
Konferencē piedalās: Eiropas Padomes (Slovākijas un Francijas valdības pārstāvji), ES enerģētikas komisāre Kadri Simsone, Eiropas Parlamenta pārstāvji. Žaka Delora institūta un Eiropas PretNabadzības Tīkla un citu organizāciju pārstāvji.
Pēdējās izmaiņas: Pirmdiena, 19 aprīlis 2021 08:58
Vai likums atļauj neatmaksāt naudu par Covid-19 dēļ atceltu ceļojumu?
Tuvojas gads kopš 2020.gada 10.jūnijā stājās spēkā Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likums, kurš, cita starpā, noregulēja vairākus jautājumus saistībā ar vaučeru izsniegšanu par nenotikušiem ceļojumiem. Tomēr patērētāju sūdzības par atteikumiem atmaksāt par ceļojumiem samaksāto naudu rāda, ka neskaidrības par likuma saturu ir gan pašiem patērētājiem, gan atsevišķiem tūrisma operatoriem. Piemēram, ir komersanti, kuri apgalvo ka šis likums piešķir viņiem tiesības veikt naudas atmaksu ceļotājiem tikai pēc 2021.gada 9.jūnija. Savukārt citi uzskata, ka drīkst neatmaksāt naudu ceļotājiem, kuri nepiekrīt vaučera saņemšanai vai citam tūrisma operatora piedāvājumam.
