Šodien Eiropas Komisija publicēja jaunu likumdošanas priekšlikumu patērētāju aizsardzības kreditēšanas līgumos uzlabošanai.

EK norāda, ka pēdējā desmitgadē digitalizācija ievērojami mainīja patērētāju lēmumu pieņemšanas procesu un ieradumus, proti, mūsdienās patērētāji vēlas ērtāku un ātrāku kredīta saņemšanu un bieži dara to tiešsaistē. Tas arī ietekmē kreditēšanas nozari, kura kļūst arvien digitalizētāka. Jauni tirgus dalībnieki, tādi, kā vienādranga (peer-to-peer) aizdošanas platformas, piedāvā kredītus dažādās formās. Parādījās arī jauni produkti, piemēram, īstermiņa kredīti ar augstām izmaksām. Digitalizācija arī piedāvā jaunus veidus informācijas sniegšanai digitālajā vidē un patērētāju kredītspējas novērtēšanai, izmantojot automatizētas lēmumu pieņemšanas sistēmas un netradicionālus datus.

Ar jauna priekšlikuma palīdzību EK cer tikt galā ar šiem izaicinājumiem.

Priekšlikums paredz:

• iekļaut regulējumā riskantos aizdevumus, kuri šobrīd ES līmenī netiek regulēti, tai skaita kredītus, kuru summa ar mazāka par 200 EUR vai kreditēšanu "Pērc tagad, maksā vēlāk" (Buy Now Pay Later) shēmu ietvaros;
• pielāgot informācijas prasības, nodrošinot to atbilstību digitālām ierīcēm;
• padarīt informāciju par kredītu skaidrāku un izvairīties no patērētāju pārslogošanas ar informāciju;
• izskaust komercpraksi, kuras ietvaros tiek ekspluatētas patērētāju uzvedības īpatnības, piemēram, produktu sasaistīšana, iepriekš ieliktie ķeksīši vai nepasūtītu kredītu pārdošana (piemēram, nepasūtītu kredītkaršu nosūtīšanu patērētājiem vai kreditora vienpusēju patērētāja overdraftu/kredītkaršu limita palielināšanu, iepriekš nesaņemot patērētāja lūgumu vai skaidru piekrišanu);
• uzlabot noteikumus par patērētāju kredītspējas novērtēšanu, lai nodrošinātu piemērotu un samērīgu datu izmantošanu, kā arī novērstu patērētāju pārlieku apgrūtināšanu ar parādiem;
• ieviest kredīta izmaksu ierobežojumus t.i. ierobežojumus vienai vai vairākām no šādām likmēm: aizdevuma procentu likme, gada procentu likme (GPL) un kopējām kredīta izmaksām;
• atbalstīt patērētājus, kuriem ir finansiālās grūtības ar iecietības pasākumiem (kredīta refinansēšana, kredīta termiņa pagarināšana, maksājumu atlikšana u.c.) un/vai parādu padomdošanas pakalpojumus;
• ieviest prasību komersantiem dot priekšroku patērētāja vajadzībām un rīkoties ētiski, vienlaicīgi nodrošinot, ka to personālam ir pietiekamas zināšanas un kompetence kreditēšanas jomā.

Jauns direktīvas priekšlikuma atrodams šeit, faktu lapa ir šeit.

Eiropas Komisija un Eiropas patērētāju aizsardzības iestāžu tīkls, reaģējot uz šī gada sākumā Eiropas Patērētāju organizācijas (BEUC) iesniegto sūdzību, uzsāka formālu dialogu ar TikTok par tās komercprakses pārskatīšanu un deva TikTok vienu mēnesi atbildes sniegšanai un sadarbības uzsākšanai. Par lietas virzību no Eiropas patērētāju aizsardzības iestāžu puses ir līdzatbildīgas Zviedrijas un Īrijas patērētāju aizsardzības iestādes.

Jau iepriekš ziņots, ka BEUC iesniedza sūdzību Eiropas Komisijai un Eiropas patērētāju aizsardzības iestāžu tīklam par TikTok (bērnu un jauniešu vidū populāru video ierakstu koplietošanas platformu), pēc tam, kad, pamatojoties uz veikto izpēti, BEUC nonāca pie secinājuma, ka TikTok pārkāpj vairākus patērētāju tiesību aktus un nepasargā bērnus no slēptas reklāmas un viņiem nepiemērota satura.

Savukārt, Nīderlandes patērētāju organizācija Consumentenbond paziņoja par vēršanos tiesā ar kolektīvo prasību pret TikTok saistībā ar bērnu tiesību uz privātumu aizskaršanu. Consumentenbond sadarbībā ar Take Back Your Privacy Foundation pieprasa TikTok dzēst nelikumīgi savāktos personas datus, turpmāk ievērot tiesību aktu prasības, kā arī izmaksāt kompensāciju par nelikumīgu bērnu personas datu apstrādi kopā ap 1,5 miljardu euro.

Kolektīvās prasības iniciatori informē, ka TikTok cieši seko bērnu aktivitātēm un nelikumīgi vāc bērnu personas datus aplikācijas lietošanas laikā. Šie personas dati ietver lietotāja profila informāciju, video, foto, atrašanas vietu un visu, ko bērni dara ar aplikācijas palīdzību, tajā skaitā informāciju par to, ko bērni skatās, cik ilgi, kas viņiem patīk u.t.t. Turklāt, Consumentenbond vērš uzmanību, ka TikTok arī nodod bērnu personas datus ārpus ES, nenodrošinot atbilstošus aizsardzības pasākumus.

Vairāk nekā 50 Eiropas un ASV organizācijas, kā arī virkne ekspertu, ieskaitot Norvēģijas Patērētāju Padomi (Norwegian Consumer Council jeb NCC), Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociāciju, Eiropas Patērētāju organizāciju (BEUC) un Amerikas Patērētāju Federāciju (Consumer Federation of America), pamatojoties uz NCC publicēto ziņojumu aicina valstu institūcijas abos Atlantijas okeāna krastos apsvērt lietotāju novērošanā balstītās reklāmas (angl. surveillance-based advertising) aizliegšanu sakarā ar to, ka šī prakse apdraud pilsoņu pamattiesības.

Katru dienu patērētāji tiek pakļauti plašai komerciālai novērošanai tiešsaistē. Tas noved pie manipulēšanas, krāpšanas, diskriminācijas un privātuma pārkāpumiem. Informācija par to, kas mums patīk, mūsu pirkumiem, garīgo un fizisko veselību, seksuālo orientāciju, atrašanās vietu un politiskiem uzskatiem tiek vākta,  apkopota  un izmantota mērķa reklāmas (targeted advertising) aizsegā.

Jaunajā NCC ziņojumā uzskatāmi parādīta šīs komerciālās novērošanas kaitīga ietekme uz patērētājiem un sabiedrību kopumā:

1. Manipulēšana.

   Uzņēmumi ar vispusīgām un detalizētām zināšanām par mums var pielāgot savu komunikāciju, ne tikai mēģinot efektīvāk pārdot preces un pakalpojumus, bet arī lai ietekmētu sabiedrības viedokli, tajā skaitā, vēlēšanu rezultātus.

2. Drošības riski.

   Kad tūkstošiem uzņēmumu vāc un apstrādā milzīgus personas datu apjomus, ievērojami pieaug identitātes zādzības, krāpšanas un šantāžas riski. Arī NATO šādu datu vākšanu atzina par drošības risku.

3. Maldināšana.

   Kontroles par reklāmas izvietošanas vietu un kontekstu trūkums var veicināt patērētāju maldināšanu, kā arī nepatiesa vai kaitīga satura izplatīšanu. Tas arī rada ievērojamus izaicinājumus izdevējiem un reklāmdevējiem saistībā ar ienākumu gūšanu, riskiem reputācijai un piegādes ķēžu nepārredzamību.

4. Privātuma pārkāpšana.

   Praktiski nekontrolēti personas datu vākšanu un izmantošanu veic gan lieli uzņēmumi, gan uzņēmumi, kuri vairumam patērētāju nemaz nav zināmi. Patērētājiem faktiski nav nekādu iespēju uzzināt kādi dati tiek vākti, kam šī informācija tiek nodota un kā tā var tikt izmantota.

5. Diskriminācija.

   Novērošanā balstītu sistēmu nepārredzamība un automatizēta lēmumu pieņemšana palielina diskriminācijas risku, piemēram, izslēdzot patērētājus no potenciāla preču un pakalpojumu saņēmēju loka, pamatojoties uz ienākumu līmeni, dzimumu, tautību, atrašanas vietu, seksuālo orientāciju vai liekot patērētājiem maksāt par precēm un pakalpojumiem vairāk.

6. Konkurences kropļošana.

   Novērošanā balstīta reklāma rada priekšrocības uzņēmumiem, kuri vāc un apstrādā informāciju no dažādiem pakalpojumu sniedzējiem un platformām. Tas samazina mazākiem uzņēmumiem iespējas konkurēt un negatīvi ietekmē uzņēmumus, kuri ievēro cilvēka pamattiesības.

Kā norāda ziņojuma autora NCC pārstāvis Finn Myrstad:

“Ir ļoti grūti attaisnot šīs sistēmas negatīvas sekas. Aizliegums sniegs ieguldījumu tirgus atveseļošanai un palīdzēs aizsargāt gan patērētājus, gan sabiedrību.”

Šobrīd gan politikas veidotāji, gan sabiedriskās organizācijas abos Atlantijas okeāna krastos arvien uzstājīgāk iebilst pret šādu praksi. Piemēram, Eiropas Parlaments un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs jau izteica aicinājumu izskaust un aizliegt novērošanā balstītu reklāmu. ASV patērētāju organizāciju un pilsoņu tiesību aizsardzības organizācijas aicināja ieviest līdzīgu aizliegumu. 

Topošais Digitālo pakalpojumu akts var nodrošināt tam tiesisku pamatu Eiropā. Arī ASV likumdevējiem vajadzētu pieņemt visaptverošu privātuma aizsardzības regulējumu, kurš pasargātu patērētājus.

Ziņojumā NCC norāda uz alternatīviem digitālās reklāmas modeļiem, kuriem nav nepieciešama patērētāju izsekošana un, kura nodrošina reklāmas devējiem un izdevējiem vairāk kontroles par to, kur un kāda reklāma tiek parādīta. Piemēram, reklāma, kuru rāda atkarībā no izvietošanas konteksta vai patērētāju brīvprātīgi sniegtas informācijas par to, kādu reklāmu viņi vēlas redzēt.

Biedrība "Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija" (PIAA) informē, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) izveidotajā "melnajā sarakstā" iekļauta SIA "BULTA-TURS" (reģ. Nr. 40003144578) par to, ka uzņēmums nav izpildījis trīs Patērētāju strīdu risināšanas komisijas lēmumus par naudas atmaksu saistībā ar nenotikušajiem ceļojumiem.

SIA "BULTA-TURS" tika izslēgta no tūrisma pakalpojumu sniedzēju datubāzes, kad 2020.gada 28.janvārī PTAC anulēja tai licenci. Savukārt, 2020.gada 14.oktobrī PTAC sodīja komersantu par negodīgu komercpraksi un aizliedza SIA "BULTA-TURS" bez licences jebkādā veidā (tai skaitā interneta vietnēs www.bultatur.lv un atg.bultatur.lv un interneta vietnes www.facebook.com Marinas Belogolovinas profilā www.facebook.com/profile.php?id=100005659577373) piedāvāt pārdošanai vai pārdot kompleksos tūrisma pakalpojumus, kas nav nodrošināti saistību neizpildes vai nepienācīgas izpildes gadījumā tūrisma operatora likviditātes problēmu dēļ.

Komisijas izskatīšanai nonāca trīs lietas, kurās ceļotāji sūdzējās par to, ka SIA "BULTA-TURS" neveica naudas atmaksu par nenotikušajiem ceļojumiem, turklāt, vienā no šiem gadījumiem komersants noslēdza līgumu ar patērētāju jau pēc licences anulēšanas.

Izvērtējot visu trīs lietu materiālus, Komisija atzina, ka SIA "BULTA-TURS" ir pienākums atmaksāt par ceļojumiem samaksāto naudu, jo ceļojumi nenotika līgumos paredzētajos datumos.

Divos gadījumos Komisija konstatēja, ka līguma noslēgšanas laikā SIA "BULTA-TURS" bija tiesīga noslēgt līgumu, līdz ar to pēc tūrisma aģenta un tūrisma operatora pakalpojumu sniegšanai nepieciešamās licences anulēšanas, komersantam bija jāizpilda tā uzņemtās saistības. Tomēr, pirms ceļojuma sākuma komersants nevarēja nodrošināt ceļojumu līgumā paredzētajos datumos un piedāvāja patērētājiem tos mainīt, bet vienošanās par citu ceļojuma datumu nepanāca, jo pārstāja ar patērētājām komunicēt. Tādēļ Komisijas ieskatā, patērētājas bija tiesīgas izbeigt līgumu, nemaksājot līguma izbeigšanas maksu, un saņemt visu iemaksāto naudas summu atmaksu.

Trešajā gadījumā Komisija secināja, ka līgums tika noslēgts jau pēc licences anulēšanas, līdz ar to, SIA "BULTA-TURS" nebija tiesīga slēgt līgumu ar ceļotāju. Tomēr Komisija uzskatīja, ka arī šajos apstākļos pastāv likumisks pamats uzlikt komersantam par pienākumu atmaksāt saņemto naudu par nenotikušo ceļojumu.

Nevienā no trīs lietām SIA "BULTA-TURS" atbildi uz pieprasījumu sniegt skaidrojumu Komisijai nesniedza.

"Melnais saraksts" ir izveidots, lai informētu patērētājus par komersantiem, kuri nepilda Patērētāju strīdu risināšanas komisijas lēmumus un, tādējādi, palīdzētu patērētājiem izdarīt izvēli par preces iegādi vai pakalpojuma izmantošanu.

Ar "melno sarakstu" un komisijas lēmumu izrakstiem var iepazīties šeit. Informācija par Patērētāju strīdu risināšanas komisiju ir šeit.