LPIAA

Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija

LatvianRussian (CIS)
Patērētāju asociācija: Vaučeriem jābūt drošiem, elastīgiem, bet galvenais - brīvprātīgiem PDF Drukāt E-pasts
Autors Andrejs Vanags   
Piektdiena, 08 maijs 2020 12:16
Megafona attēls

Šonedēļ Ekonomikas ministrija publicēja paziņojumu par Ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga iesniegtajiem priekšlikumiem tūrisma nozares atbalstam. Paziņojumā norādīts, ka Ekonomikas ministrs aicinās valdību:

  1. no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem segt tūrisma operatoru tiešās izmaksas nedaudz vairāk kā 700 tūkstošu EUR apmērā, kas radušās, organizējot ceļotājiem bezmaksas čartera reisus vai pērkot jaunas aviobiļetes ceļotāju repatriācijas nodrošināšanai;
  2. atbalstīt priekšlikumu ieviest obligātu vaučeru sistēmu (izcēlums mūsu), nosakot, ka tūrisma operators naudas atmaksas vietā ceļotājam izsniedz apdrošinātu vaučeru, kas derīgs 18 mēnešus, naudu atmaksājot pēc vaučera beigām, ja tas netiek izmantots

Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija (PIAA) neapšauba nedz nepieciešamību atbalstīt tūrisma nozari finansiāli, nedz nepieciešamību dot nozares uzņēmumiem pietiekamu laiku saistību pret ceļotājiem izpildei. Tomēr PIAA kategoriski iebilst pret obligātu vaučeru sistēmu, kas faktiski nozīmētu tūrisma operatoru izsniegto vaučeru uzspiešanu ceļotājiem.

Vēlamies atgādināt, ka arī ceļotāji daudz cieta izveidojušās ārkārtas situācijas dēļ, jo ne tikai samaksāja par pakalpojumiem, kurus nesaņēma, bet arī faktiski nespēj īstenot savas likumīgas tiesības uz naudas atgūšanu. Šajos apstākļos priekšlikumi, kas vēl vairāk ierobežotu jau tāpat pārkāptas ceļotāju tiesības nav taisnīgi un nevar tikt uzskatīti par līdzsvarotu risinājumu. Drīzāk tādā veidā lielāka nasta pilnīgi nepamatoti tiek uzlikta uz patērētāju pleciem.

PIAA ieskatā līdzsvarots risinājums attiecībā uz naudas atmaksu patērētājiem ietvertu:

  • atbalstu patērētājiem, kuri ir nonākuši finansiālās grūtībās - valdībai jāņem vērā, ka smagā finansiālā stāvoklī nonāca ne tikai tūrisma nozares uzņēmumi, bet arī daudzi patērētāji. Priekš viņiem pilna naudas atmaksa par nenotikušo ceļojumu var izrādīties kritiski nepieciešama. Tādēļ ir jānodrošina, ka patērētāji, kuri atrodas finansiālās grūtībās un spēj to pierādīt var saņemt pilnu atmaksu par nenotikušo ceļojumu nekavējoties. Valdībai ir jānodrošina, lai tūrisma operatoriem būtu nepieciešamie līdzekļi, lai veiktu šāda veida atmaksas;
  • ceļotāja izvēli pieņemt vaučeru vai saņemt atmaksu naudā - tūrisma operatoru piedāvātiem vaučeriem ir jāpaliek brīvprātīgiem. Tā vietā lai uzspiestu ceļotājiem vaučerus tie ir jāpadara ceļotājiem pievilcīgi. Piemēram, jau šobrīd ir uzņēmumi, kas piedāvā ceļotājiem vaučerus, kuru vērtība pārsniedz patērētāja samaksāto summu;
  • piedāvāto vaučeru elastīgumu - ceļotājiem jābut iespējai izvēlēties citu ceļojumu vai vairākus ceļojumus, nodot vaučeru citai personai, kā arī saņemt neizmantota vaučera daļas atmaksu naudā;
  • pilnu garantiju ceļotājiem, kuri piekrīt saņemt vaučeru, ka viņi saņems automātisku naudas atmaksu pēc vaučera derīguma termiņa beigām vai turoperatora maksātnespējas gadījumā - vaučeru apdrošināšana pati pa sevi var nebūt pietiekama šī mēķa sasniegšanai.

Vēlamies vērst valdības uzmanību, ka atbalstu tūrisma nozarei ir iespējams sniegt neatņemot patērētājiem viņu likumīgas tiesības. Savukārt, nepārdomāta tūrisma nozares atbalsta stratēģija var vēl vairāk iedragāt jau tāpāt pēdējos gados ievērojami samazinājušos patērētāju uzticēšanos tūrisma nozarei.

 
Diskusija par vaučeru izmantošanu tūrsima un transporta nozarēs COVID-19 pandēmijas laikā pieņemas spēkā arī ES līmenī PDF Drukāt E-pasts
Autors Andrejs Vanags   
Ceturtdiena, 30 aprīlis 2020 13:54
Cilvēku un eiro banknošu attēls

Jautājums par naudas atmaksu, kas ir jāveic tūrisma un transporta nozarē strādājošiem uzņēmumiem par nenotikušiem ceļojumiem un braucieniem COVID-19 epidēmijas laikā ir aktuāls kā nekad. Nav brīnums, ka diskusijas par to, kā risināt šo problēmu sasniedza arī ES līmeni.

Šonedēļ Briselē norisinājās divas ES padomes videokonferences:

  • - tūrisma nozares ministru videokonference 27.aprīlī un
  • - transporta nozares ministru videokonference 29.aprīlī.

Abos pasākumos tika skarts plašs jautājumu loks, tomēr neiztika arī bez sarunām par iespējamiem naudas atmaksas risinājumiem par nenotikušiem ceļojumiem un braucieniem.

Tūrisma nozares ministru apspriedē ministri atzīmēja saskaņota naudas atmaksas risinājuma nozīmīgumu, ieskaitot vaučerus un vienojās par informācijas par pasākumiem attiecībā uz tūrisma nozari vakšanas un labākas prakses piemēru popularizēšanas visā ES nozīmīgumu.

Savukārt, attiecībā uz juridisko ietvaru priekš turoperatoriem, Eiropas Komisija tika aicināta nekavējoties uzsākt darbu pie kopīgās ES pieejas, kas uz laiku nodrošinātu elastīgumu un likviditāti, kā arī nodrošinātu taisnīgu līdzsvaru starp turoperatoru un patērētāju interesēm.

Transporta nozares ministru videokonferencē attiecībā uz aviopakalpojumiem vairākas dalībvalstis pauda viedokli, ka ir nepieciešama saskaņota pieeja aviopasažieru tiesībām ES līmenī, atļaujot vismaz uz kādu laiku aviokompānijām izsniegt vaučerus, nevis nekavējoties atlīdzināt biļešu vērtību, iespējams ieviešot nodrošinājuma mehānismu maksātnespējas gadījumam un var būt pat attiecināt līdzīgu pieeju uz visiem transporta veidiem. Tomēr bija arī tādas dalībvalstis, kuras iebilda pret izmaiņām esošajos patērētāju aizsardzības noteikumos.

Tādējādi, var teikt, ka vaučeri, kā risinājums tūrisma un transporta nozaru uzņēmumu likviditātes problēmām tiek aktīvi apspriests Eiropā. PIAA nostāja jautājumā par vaučeru izmantošanu tiks publicēta nākamnedēļ.

Rakstā izmantotā attēla autors ir Rebecca Holm no Pixabay.

Pēdējās izmaiņas: Trešdiena, 06 maijs 2020 09:23
 
Kas ir neatbilstība līguma noteikumiem (preces defekts)? II daļa PDF Drukāt E-pasts
Autors Andrejs Vanags   
Pirmdiena, 27 aprīlis 2020 12:11
Salauztā viedtālruņa attēls

Strīdi starp patērētāju un uzņēmēju par to vai precei ir defekts praksē rodas diezgan bieži. Piemēram, uzņēmēji nereti uzskata, ka precei viss ir kārtībā, ja tai nav ražošanas defekta. Tāpat arī patērētāji laiku pa laikam jautā vai tas, ka prece ir ražota salīdzinoši sen, piemēram, 5 vai vairāk gadus atpakaļ uzskatāms par defektu. Tomēr ne pirmais, ne otrais apstāklis paši pa sevi nav pietiekami, lai izšķirtu jautājumu par preces kvalitāti. Kādēļ tā? Atbildi uz šo jautājumu noskaidrosim, apskatot likuma noteikumus.

Šajā rakstā apskatīsim pēdējas divas no četrām likumā minētām pazīmēm, kuras liecina par to, ka prece neatbilst līguma noteikumiem t.i. precei piemīt defekts. Aicinām iepazīties arī ar raksta pirmo daļu.

Pēdējās izmaiņas: Pirmdiena, 27 aprīlis 2020 14:14
Lasīt tālāk...
 
SIA "CFL", kas tirgo vietnē www.bonaselect.lv ir iekļauta "melnajā sarakstā" par atteikuma tiesību neievērošanu PDF Drukāt E-pasts
Autors Administrator   
Otrdiena, 31 marts 2020 11:38

banner melnais saraksts

Biedrība "Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija" (PIAA) informē, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) izveidotajā "melnajā sarakstā" iekļauta SIA "CFL" (reģ. Nr. 40203174645) par to, ka uzņēmums nav izpildījis uzlikto pienākumu atmaksāt patērētāja samaksāto naudas summu par matraci 121,50 EUR apmērā, neskatoties uz to, ka Patērētāju strīdu risināšanas komisija ir uzlikusi tam par pienākumu to izdarīt.

SIA "CFL", kura veic komercdarbību tīmekļa vietnē www.bonaselect.lv, pārdeva patērētājai matraci, kuru patērētāja saņēma 2019.gada 5.aprīlī. Pēc matrača iepakojuma atvēršanas patērētāja konstatēja, ka matracis neatbilst viņas vēlmēm un 2019.gada 8.aprīlī pa elektronisko pastu paziņoja sabiedrībai par atteikšanos no matrača, jautājot, kā rīkoties tālāk, lai atgrieztu matraci. Sabiedrība atbildēja patērētājai, ka matraci nevar atgriezt higiēnas apsvērumu dēļ.

Patērētāju strīdu risināšanas komisija, izvērtējot lietas materiālus kopsakarā ar normatīvajos aktos noteikto un judikatūrā atzīto, konstatēja, ka SIA "CFL" skaidrojums par naudas neatmaksāšanu patērētājai ir nepamatots. Komisijas, pamatojoties uz Eiropas Savienības tiesas spriedumu, atzina, ka sabiedrība nav iesniegusi pierādījumus tam, ka matracis ir tādā stāvoklī, ka tam ir nepieciešama īpaša tīrīšana vai apstrāde, kas ir neiespējama vai pārmērīgi apgrūtinoša sabiedrībai un no minētā secināja, ka konkrētajā gadījumā nav piemērojams izņēmums no atteikuma tiesībām, jo matraci pēc apstrādes ir iespējams atkal laist tirgū.

Ņemot vērā to, ka SIA "CFL" atteikusies pieņemt no patērētājas iegādāto matraci, komisija uzlika sabiedrībai par pienākumu atmaksāt par matraci samaksāto naudu 121,50 EUR apmērā un aicināja to pašai vienoties ar patērētāju par matrača atgriešanas kārtību.

Papildus informējam, ka, sazinoties ar SIA "CFL" ar e-pasta palīdzību, saņēmām atkārtotu sabiedrības atteikumu pieņemt matraci no patērētājas un izpildīt Patērētāju strīdu risināšanas komsijas lēmumu.

Šī iemesla dēļ, aicinām patērētājus, kuri paļaujas uz savām likumīgām atteikuma tiesībām atturēties no pirkumiem tīmekļa vietnē www.bonaselect.lv

"Melnais saraksts" ir izveidots, lai informētu patērētājus par komersantiem, kuri nepilda Patērētāju strīdu risināšanas komisijas lēmumus un, tādējādi, palīdzētu patērētājiem izdarīt izvēli par preces iegādi vai pakalpojuma izmantošanu.

Ar "melno sarakstu" un komisijas lēmumu izrakstiem var iepazīties šeit. Informācija par Patērētāju strīdu risināšanas komisiju ir šeit.

Pēdējās izmaiņas: Otrdiena, 31 marts 2020 11:42
 
Eiropas Komisija brīdina: COVID-19 epidēmijas laikā patērētājiem jāuzmanās no uzņēmējiem, kuri rīkojas šādi... PDF Drukāt E-pasts
Autors Andrejs Vanags   
Piektdiena, 27 marts 2020 13:32
Cilvēka ar stop zīmi attēls

Nesen Eiropas komisija publicēja aicinājumu patērētājiem uzmanīties no uzņēmējiem, kas COVID-19 epidēmijas laikā rīkojas negodprātīgi. Tā, kā teksts pagaidām nav pieejams mūsu valsts valodā, nolēmām paši informēt par to Latvijas patērētājus.

Eiropas Komisijas publikācijā norādīts, ka laikā, kad jaunais vīruss izplatās Eiropas Savienības teritorijā, negodprātīgie tirgotāji reklamē un pārdod produktus, piemēram, aizsardzības maskas vai roku dezinfektorus, kuri, kā tiek norādīts, novērš vai ārstē šo infekciju. 2020.gada 20.martā ES dalībvalstu patērētāju aizsardzības iestādes publicēja kopējo nostāju attiecībā uz krāpšanas un nogodīgās komercprakses shēmām par kurām ir saņemts visvairāk sūdzību no patērētājiem, ar mērķi lūgt un palīdzēt tiešsaistes platformu operatoriem labāk identificēt nelikumīgu komercpraksi, apturēt to un nepieļaut, lai līdzīga prakse parādās no jauna. Arī Tiesiskuma un patērētāju komisārs Didier Reynders 2020.gada 23.maijā nosūtīja tiešsaistes platformām, sociāliem medijem, meklēšanas rīkiem un tirdzniecības vietnēm attiecīgā satura vēstuli.

Publikācijā Eiropas Komisija izteikusi arī aicinājumu patērētājiem uzmanīties no uzņēmējiem, kas rīkojas šādi:

  • savos reklāmas materiālos izmanto tekstu vai attēlus, kuri tieši vai netieši norāda uz to, ka prece vai pakalpojums var novērst vai izārstēt COVID-19 slimību;
  • atsaucas uz pašpasludinātiem ārstiem, veselības jomas profesionāļiem, ekspertiem vai citiem neoficiāliem avotiem, kuri apgalvojot, ka prece vai pakalpojums spēj novērst vai izārstēt COVID-19 slimību;
  • izmanto to valsts iestāžu, oficiālo ekspertu vai starptautisko institūciju nosaukumu vai logo, kuri, kā tiek norādīts, atbalsta uzņēmēja apgalvojumus par sargājošām vai ārstējošām preces/pakalpojuma īpašībām bez saitēm vai atsaucēm uz oficiāliem dokumentiem;
  • izmanto apgalvojumus, kas norāda uz preču/pakalpojumu deficītu, piemēram, “pieejams tikai šodien", “tiek izpārdots ātri" u.tml.;
  • informē par preces/pakalpojuma tirgus kontekstu, piemēram “zemākā cena tirgū", “vienīgais produkts, kas spēj izārstēt no COVID-19” u.tml.;
  • norāda preces/pakalpojuma cenu, kas ievērojami pārsniedz parasto cenu par līdzīgām precēm/pakalpojumiem, pamatojot to ar produktam it kā piemītošo spēju novērst vai izārstēt COVID-19 slimību.

Eiropas Komisija atgādina, ka ES dalībvalstu valdības sniedz oficiālus ieteikumus, pamatojoties uz zinātniskiem pierādījumiem par to, kā novērst COVID-19 slimības izplatīšanos. Ja patērētāji saskaras ar nepierādītiem vai maldinošiem apgalvojumiem viņiem būtu jāvēršas pie interneta platfomu operatoriem, lai paziņotu par neatbilstošu saturu.

Aicinam arī Latvijas patērētājus ņemt vērā minētos ieteikums!

 
<< Sākums < Iepriekšējā 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 Nākamā > Beigas >>

4 lapa no 43
 
Joomla 1.5 Templates by Joomlashack