LPIAA

Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija

LatvianRussian (CIS)
Diskusija par vaučeru izmantošanu tūrsima un transporta nozarēs COVID-19 pandēmijas laikā pieņemas spēkā arī ES līmenī PDF Drukāt E-pasts
Autors Andrejs Vanags   
Ceturtdiena, 30 aprīlis 2020 13:54
Cilvēku un eiro banknošu attēls

Jautājums par naudas atmaksu, kas ir jāveic tūrisma un transporta nozarē strādājošiem uzņēmumiem par nenotikušiem ceļojumiem un braucieniem COVID-19 epidēmijas laikā ir aktuāls kā nekad. Nav brīnums, ka diskusijas par to, kā risināt šo problēmu sasniedza arī ES līmeni.

Šonedēļ Briselē norisinājās divas ES padomes videokonferences:

  • - tūrisma nozares ministru videokonference 27.aprīlī un
  • - transporta nozares ministru videokonference 29.aprīlī.

Abos pasākumos tika skarts plašs jautājumu loks, tomēr neiztika arī bez sarunām par iespējamiem naudas atmaksas risinājumiem par nenotikušiem ceļojumiem un braucieniem.

Tūrisma nozares ministru apspriedē ministri atzīmēja saskaņota naudas atmaksas risinājuma nozīmīgumu, ieskaitot vaučerus un vienojās par informācijas par pasākumiem attiecībā uz tūrisma nozari vakšanas un labākas prakses piemēru popularizēšanas visā ES nozīmīgumu.

Savukārt, attiecībā uz juridisko ietvaru priekš turoperatoriem, Eiropas Komisija tika aicināta nekavējoties uzsākt darbu pie kopīgās ES pieejas, kas uz laiku nodrošinātu elastīgumu un likviditāti, kā arī nodrošinātu taisnīgu līdzsvaru starp turoperatoru un patērētāju interesēm.

Transporta nozares ministru videokonferencē attiecībā uz aviopakalpojumiem vairākas dalībvalstis pauda viedokli, ka ir nepieciešama saskaņota pieeja aviopasažieru tiesībām ES līmenī, atļaujot vismaz uz kādu laiku aviokompānijām izsniegt vaučerus, nevis nekavējoties atlīdzināt biļešu vērtību, iespējams ieviešot nodrošinājuma mehānismu maksātnespējas gadījumam un var būt pat attiecināt līdzīgu pieeju uz visiem transporta veidiem. Tomēr bija arī tādas dalībvalstis, kuras iebilda pret izmaiņām esošajos patērētāju aizsardzības noteikumos.

Tādējādi, var teikt, ka vaučeri, kā risinājums tūrisma un transporta nozaru uzņēmumu likviditātes problēmām tiek aktīvi apspriests Eiropā. PIAA nostāja jautājumā par vaučeru izmantošanu tiks publicēta nākamnedēļ.

Rakstā izmantotā attēla autors ir Rebecca Holm no Pixabay.

Pēdējās izmaiņas: Trešdiena, 06 maijs 2020 09:23
 
Kas ir neatbilstība līguma noteikumiem (preces defekts)? II daļa PDF Drukāt E-pasts
Autors Andrejs Vanags   
Pirmdiena, 27 aprīlis 2020 12:11
Salauztā viedtālruņa attēls

Strīdi starp patērētāju un uzņēmēju par to vai precei ir defekts praksē rodas diezgan bieži. Piemēram, uzņēmēji nereti uzskata, ka precei viss ir kārtībā, ja tai nav ražošanas defekta. Tāpat arī patērētāji laiku pa laikam jautā vai tas, ka prece ir ražota salīdzinoši sen, piemēram, 5 vai vairāk gadus atpakaļ uzskatāms par defektu. Tomēr ne pirmais, ne otrais apstāklis paši pa sevi nav pietiekami, lai izšķirtu jautājumu par preces kvalitāti. Kādēļ tā? Atbildi uz šo jautājumu noskaidrosim, apskatot likuma noteikumus.

Šajā rakstā apskatīsim pēdējas divas no četrām likumā minētām pazīmēm, kuras liecina par to, ka prece neatbilst līguma noteikumiem t.i. precei piemīt defekts. Aicinām iepazīties arī ar raksta pirmo daļu.

Pēdējās izmaiņas: Pirmdiena, 27 aprīlis 2020 14:14
Lasīt tālāk...
 
SIA "CFL", kas tirgo vietnē www.bonaselect.lv ir iekļauta "melnajā sarakstā" par atteikuma tiesību neievērošanu PDF Drukāt E-pasts
Autors Administrator   
Otrdiena, 31 marts 2020 11:38

banner melnais saraksts

Biedrība "Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija" (PIAA) informē, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) izveidotajā "melnajā sarakstā" iekļauta SIA "CFL" (reģ. Nr. 40203174645) par to, ka uzņēmums nav izpildījis uzlikto pienākumu atmaksāt patērētāja samaksāto naudas summu par matraci 121,50 EUR apmērā, neskatoties uz to, ka Patērētāju strīdu risināšanas komisija ir uzlikusi tam par pienākumu to izdarīt.

SIA "CFL", kura veic komercdarbību tīmekļa vietnē www.bonaselect.lv, pārdeva patērētājai matraci, kuru patērētāja saņēma 2019.gada 5.aprīlī. Pēc matrača iepakojuma atvēršanas patērētāja konstatēja, ka matracis neatbilst viņas vēlmēm un 2019.gada 8.aprīlī pa elektronisko pastu paziņoja sabiedrībai par atteikšanos no matrača, jautājot, kā rīkoties tālāk, lai atgrieztu matraci. Sabiedrība atbildēja patērētājai, ka matraci nevar atgriezt higiēnas apsvērumu dēļ.

Patērētāju strīdu risināšanas komisija, izvērtējot lietas materiālus kopsakarā ar normatīvajos aktos noteikto un judikatūrā atzīto, konstatēja, ka SIA "CFL" skaidrojums par naudas neatmaksāšanu patērētājai ir nepamatots. Komisijas, pamatojoties uz Eiropas Savienības tiesas spriedumu, atzina, ka sabiedrība nav iesniegusi pierādījumus tam, ka matracis ir tādā stāvoklī, ka tam ir nepieciešama īpaša tīrīšana vai apstrāde, kas ir neiespējama vai pārmērīgi apgrūtinoša sabiedrībai un no minētā secināja, ka konkrētajā gadījumā nav piemērojams izņēmums no atteikuma tiesībām, jo matraci pēc apstrādes ir iespējams atkal laist tirgū.

Ņemot vērā to, ka SIA "CFL" atteikusies pieņemt no patērētājas iegādāto matraci, komisija uzlika sabiedrībai par pienākumu atmaksāt par matraci samaksāto naudu 121,50 EUR apmērā un aicināja to pašai vienoties ar patērētāju par matrača atgriešanas kārtību.

Papildus informējam, ka, sazinoties ar SIA "CFL" ar e-pasta palīdzību, saņēmām atkārtotu sabiedrības atteikumu pieņemt matraci no patērētājas un izpildīt Patērētāju strīdu risināšanas komsijas lēmumu.

Šī iemesla dēļ, aicinām patērētājus, kuri paļaujas uz savām likumīgām atteikuma tiesībām atturēties no pirkumiem tīmekļa vietnē www.bonaselect.lv

"Melnais saraksts" ir izveidots, lai informētu patērētājus par komersantiem, kuri nepilda Patērētāju strīdu risināšanas komisijas lēmumus un, tādējādi, palīdzētu patērētājiem izdarīt izvēli par preces iegādi vai pakalpojuma izmantošanu.

Ar "melno sarakstu" un komisijas lēmumu izrakstiem var iepazīties šeit. Informācija par Patērētāju strīdu risināšanas komisiju ir šeit.

Pēdējās izmaiņas: Otrdiena, 31 marts 2020 11:42
 
Eiropas Komisija brīdina: COVID-19 epidēmijas laikā patērētājiem jāuzmanās no uzņēmējiem, kuri rīkojas šādi... PDF Drukāt E-pasts
Autors Andrejs Vanags   
Piektdiena, 27 marts 2020 13:32
Cilvēka ar stop zīmi attēls

Nesen Eiropas komisija publicēja aicinājumu patērētājiem uzmanīties no uzņēmējiem, kas COVID-19 epidēmijas laikā rīkojas negodprātīgi. Tā, kā teksts pagaidām nav pieejams mūsu valsts valodā, nolēmām paši informēt par to Latvijas patērētājus.

Eiropas Komisijas publikācijā norādīts, ka laikā, kad jaunais vīruss izplatās Eiropas Savienības teritorijā, negodprātīgie tirgotāji reklamē un pārdod produktus, piemēram, aizsardzības maskas vai roku dezinfektorus, kuri, kā tiek norādīts, novērš vai ārstē šo infekciju. 2020.gada 20.martā ES dalībvalstu patērētāju aizsardzības iestādes publicēja kopējo nostāju attiecībā uz krāpšanas un nogodīgās komercprakses shēmām par kurām ir saņemts visvairāk sūdzību no patērētājiem, ar mērķi lūgt un palīdzēt tiešsaistes platformu operatoriem labāk identificēt nelikumīgu komercpraksi, apturēt to un nepieļaut, lai līdzīga prakse parādās no jauna. Arī Tiesiskuma un patērētāju komisārs Didier Reynders 2020.gada 23.maijā nosūtīja tiešsaistes platformām, sociāliem medijem, meklēšanas rīkiem un tirdzniecības vietnēm attiecīgā satura vēstuli.

Publikācijā Eiropas Komisija izteikusi arī aicinājumu patērētājiem uzmanīties no uzņēmējiem, kas rīkojas šādi:

  • savos reklāmas materiālos izmanto tekstu vai attēlus, kuri tieši vai netieši norāda uz to, ka prece vai pakalpojums var novērst vai izārstēt COVID-19 slimību;
  • atsaucas uz pašpasludinātiem ārstiem, veselības jomas profesionāļiem, ekspertiem vai citiem neoficiāliem avotiem, kuri apgalvojot, ka prece vai pakalpojums spēj novērst vai izārstēt COVID-19 slimību;
  • izmanto to valsts iestāžu, oficiālo ekspertu vai starptautisko institūciju nosaukumu vai logo, kuri, kā tiek norādīts, atbalsta uzņēmēja apgalvojumus par sargājošām vai ārstējošām preces/pakalpojuma īpašībām bez saitēm vai atsaucēm uz oficiāliem dokumentiem;
  • izmanto apgalvojumus, kas norāda uz preču/pakalpojumu deficītu, piemēram, “pieejams tikai šodien", “tiek izpārdots ātri" u.tml.;
  • informē par preces/pakalpojuma tirgus kontekstu, piemēram “zemākā cena tirgū", “vienīgais produkts, kas spēj izārstēt no COVID-19” u.tml.;
  • norāda preces/pakalpojuma cenu, kas ievērojami pārsniedz parasto cenu par līdzīgām precēm/pakalpojumiem, pamatojot to ar produktam it kā piemītošo spēju novērst vai izārstēt COVID-19 slimību.

Eiropas Komisija atgādina, ka ES dalībvalstu valdības sniedz oficiālus ieteikumus, pamatojoties uz zinātniskiem pierādījumiem par to, kā novērst COVID-19 slimības izplatīšanos. Ja patērētāji saskaras ar nepierādītiem vai maldinošiem apgalvojumiem viņiem būtu jāvēršas pie interneta platfomu operatoriem, lai paziņotu par neatbilstošu saturu.

Aicinam arī Latvijas patērētājus ņemt vērā minētos ieteikums!

 
Patērētāju asociācijas aicinājums ceļotājiem, tūrisma operatoriem un Latvijas valdībai saistībā ar COVID-19 PDF Drukāt E-pasts
Autors Andrejs Vanags   
Ceturtdiena, 19 marts 2020 15:09
Megafona attēls

Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija sakarā ar COVID-19 izplatīšanos izsaka šādu aicinājumu ceļotājiem, tūrisma operatoriem un Latvijas valdībai.

Spēkā esošie normatīvie akti uzliek atbildību par komplekso tūrisma pakalpojumu līgumu neizpildi tūrisma operatoriem. Tā ir liela atbildība un esošajos apstākļos var izrādīties nepanesama pat lielākajiem nozares uzņēmumiem. Tādēļ, tūrisma operatoriem ir pamats cerēt uz ceļotaju izpratni un atbalstu šajā smagajā situācijā.

Šī iemesla dēļ aicinam patērētājus atcerēties par savām tiesībām, bet izmantot tās godprātīgi, ņemot vērā objektīvas grūtības, kuras piedzīvo tūrisma nozarē strādājošie uzņēmumi. Ceļotājiem ir jāapzinās, ka tūlītēja visu likumīgu prasījumu izpildīšana no tūrisma operatoru puses var nebūt iespējama objektīvu iemeslu dēļ, tāpēc aicinam attiekties pret tūrisma operatoriem ar izpratni un pacietību.

Tomēr, arī tūrisma operatoriem jāapzinās, ka ārkārtas apstākļi neatbrīvo viņus no saistību pret ceļotājiem izpildes pilnībā, bet tikai dod attaisnojumu atlikt saistību izpildi uz vēlāku laiku. Vēlamies uzsvērt, ka ne tikai tūrisma operatori cer uz klientu izpratni un godaprātu, bet arī ceļotāji gaida no tūrisma operatoriem tādu pašu attieksmi.

Šai sakarā aicinam komersantus:

  • nepievilt ceļotājus, kuri piekrīt alternatīviem risinājumiem vai izrāda pacietību, gaidot saistību izpildi no tūrisma operatoriem;
  • komunicēt ar klientiem atklāti, godīgi, saprotami un savlaicīgi;
  • godpratīgi meklēt iespējas atmaksāt ceļotājiem naudu vai piedāvāt alternatīvos risinājumus tikko rodas tāda iespēja;
  • neaizmirst par savām saistībām pēc tam, kad situācija nozarē stabilizēsies.

Apstākļos, kad ceļotājiem, kuri veikuši samaksu par ceļojumiem, faktiski nav iespējams izmantot šos ceļojumus, vai saņemt samaksātos līdzekļus atpakaļ, viens no valdības svarīgākajiem uzdevumiem ir viest iedzīvotājos pārliecību, ka arī pēc ārkārtas situācijas beigām, valsts par viņiem neaizmirsīs un atbalstīs viņu centienus panākt savu tiesību ievērošanu. Nevar pieļaut situāciju, ka ceļotāji, kuri izpildīja savas saistības un kuriem jāsamierinās ar uzņēmēju nespēju sniegt pretizpildījumu, tā arī nekad nesaņems ne apmaksātos ceļojumus, ne samaksāto naudu. Īpaši ciniski un pretēji valdības aicinājumam uz savstarpējo solidaritāti, ir pieļaut, ka savas saistības neizpilda uzņēmumi, kuri būs saņēmuši valsts atbalstu.

Ņemot vērā minēto, aicinam Latvijas valdību:

  • pieprasīt tūrisma operatoriem, kuri vēlas saņemt valsts atbalstu, izteikt apņemšanos izpildīt saistības pret ceļotājiem saprātīgā termiņā pēc ārkārtas situācijas beigām un nodrošināt efektīvu kontroli par to;
  • pārliecināties vai esošais tiesiskais regulējums ir pietiekams, lai nodrošinātu ceļotāju samaksātas naudas atmaksu arī tad, ja iestājas tūrisma operatora maksātnespēja un nepieļaut, ka ceļotāji cieš tūrisma operatoru maksātnespējas dēļ.
Pēdējās izmaiņas: Ceturtdiena, 19 marts 2020 15:43
 
<< Sākums < Iepriekšējā 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 Nākamā > Beigas >>

9 lapa no 48
 
Joomla 1.5 Templates by Joomlashack